"Krievijas robežvalstis arvien vairāk satrauc ievērojamais un pieaugošais Krievijas pilsoņu pieplūdums Eiropas Savienībā (ES) un Šengenas zonā, šķērsojot mūsu robežas. Mēs uzskatām, ka tas kļūst par nopietnu apdraudējumu mūsu sabiedrības un visas Šengenas zonas drošībai," uzsvērts Baltijas valstu un Polijas paziņojumā.
"ES/Šengenas teritorijā ieceļojošo Krievijas pilsoņu vidū ir personas, kas ierodas ar mērķi apdraudēt mūsu valstu drošību, jo trīs ceturtdaļas Krievijas pilsoņu atbalsta Krievijas agresīvo karu Ukrainā," norādīts paziņojumā.
"Mūsu robežsardzes dienestiem ir nepieciešami ievērojami resursi, lai saglabātu Eiropas drošību un panāktu, ka Krievijas pilsoņi, kas ieceļo Šengenas zonā, neapdraud mūsu kopējo drošību un sabiedrības stabilitāti.
Nav arī pieņemams, ka agresorvalsts pilsoņiem ir iespēja brīvi ceļot ES laikā, kad cilvēki Ukrainā tiek spīdzināti un nogalināti," uzsvērts paziņojumā.
"Lielākā daļa vīzu tika izsniegtas Krievijas pilsoņiem pirms Krievijas izvērstās agresijas Ukrainā, ņemot vērā citus ģeopolitiskos apstākļus un apsvērumus. Ceļošana uz Eiropas Savienību ir privilēģija, nevis cilvēktiesības," norāda paziņojuma autori.
Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija atzinīgi vērtē lēmumu apturēt ES un Krievijas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem kā pirmo nepieciešamo soli, taču ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai krasi ierobežotu izsniegto ES vīzu skaitu un samazinātu Krievijas pilsoņu plūsmu uz ES un Šengenas zonu.
"Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir vienojušās par kopīgu reģionālu pieeju un pauž savu politisko gribu un stingru nodomu ieviest valsts pagaidu pasākumus Krievijas pilsoņiem, kuriem ir ES vīzas, lai novērstu tūlītējus sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumus un ierobežotu Krievijas pilsoņu ieceļošanu Šengenas zonā, šķērsojot to robežas," teikts paziņojumā.
Iecerēts, ka plānotie papildu pasākumi Krievijas pilsoņiem ar ES vīzām stāsies spēkā līdz 19. septembrim, katrā valstī nacionālā līmenī pieņemot nepieciešamos lēmumus.
Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija paziņojumā norāda, ka ieviestie pagaidu pasākumi nenozīmē pilnīgu ieceļošanas aizliegumu Krievijas pilsoņiem – tiks saglabāti kopīgi saskaņoti likumīgi izņēmumi ļaut ieceļot, piemēram, disidentiem, ģimenes locekļiem humānās situācijās, uzturēšanās atļauju turētājiem, kravu un transporta pakalpojumu atvieglošanai un diplomātiskām misijām.
"Mēs pilnībā atzīstam nepieciešamību turpināt atbalstīt Putina režīma oponentus un nodrošināt viņiem iespēju pamest Krieviju," teikts paziņojumā.
Vienlaikus Baltijas valstis un Polija uzsver nepieciešamību meklēt vienotu pieeju ES līmenī un ir lūgušas Eiropas Komisijai piedāvāt risinājumus, ko varētu vienoti īstenot visas ES dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis.
KONTEKSTS:
Par vīzu ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem Eiropas valstis sāka spriest kā par nākamo sankciju soli, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Putina iecerētais zibenskarš izgāzies, Ukraina joprojām veiksmīgi pretojas iebrucējiem un saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču. Tikmēr Latvija jau aprīlī apturēja pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un jau izdoto atļauju atjaunošanu plāno vien retos gadījumos.
