Lietuva izsaka Krievijai protestu par nepatiesiem izteikumiem par nacionālo partizānu komandieri

Lietuva izteikusi Krievijai protestu saistībā ar patiesībai neatbilstošu izteikumu izplatīšanu par Lietuvas nacionālo partizānu komandieri Ādolfu Ramanausku-Vanagu, kuram pagājušajā nedēļā Čikāgas priekšpilsētā tika atklāts piemineklis.

Krievijas vēstniecība Amerikas Savienotajās Valstīs pēc pieminekļa atklāšanas izplatīja paziņojumu, kurā Ramanausks-Vanags apsūdzēts par līdzdalību holokaustā.

Protests iesniegts Krievijas vēstniecības Lietuvā pārstāvim, kas bija  uzaicināts uz Lietuvas Ārlietu ministriju.

"Krievijas pusei ieteikts vērīgāk izstudēt Ādolfa Ramanauska-Vanaga personību un viņa darbību, jo tā ir pati nepiemērotākā kandidatūra, ja Krievija kādu grib apsūdzēt sadarbībā ar nacistiem vai līdzdalībā holokaustā - viņa nevainojamo reputāciju apstiprinājuši daudzi neatkarīgi eksperti, kas pētījuši tā laika notikumus un arhīvu dokumentus," teikts ministrijas paziņojumā.

Lietuva izsaka Krievijai protestu par nepatiesiem izteikumiem par nacionālo partizānu komandieriGints Amoliņš

    Ministrija norāda, ka aicinājusi Krieviju atturēties no centieniem izplatīt dezinformāciju par cilvēkiem, kas pretojās okupācijai, un mēģinājumiem no jauna pārrakstīt vēsturi, balstoties uz padomju  okupācijas varas represīvo struktūru safabricētām apsūdzībām.

    Šādus Maskavas paziņojumus ministrija vērtējusi kā daļu no plašākas dezinformācijas, kas tiek izplatīta visos līmeņos un uzskatāma par kārtējo mēģinājumu diskreditēt Lietuvas partizānu pretošanās kustību un noliegt padomju okupācijas faktu.

    KONTEKSTS:

    Alītas skolotāju semināra pasniedzējs Ādolfs Ramanausks-Vanags (1918-1957) partizānu kustībā iesaistījās 1945.gada pavasarī, sākoties otrajai padomju okupācijai. 1948.gadā viņš tika ievēlēts par Dienvidlietuvas partizānu apriņķa komandieri. 1949.gadā Ramanausks-Vanags kopā ar citiem partizānu kustības komandieriem parakstīja Lietuvas Brīvības cīņas kustības padomes deklarāciju.

    Tai pašā gadā iecelts par Lietuvas Brīvības cīņas kustības prezidija priekšsēdētāja Jona Žemaiša vietnieku, bet 1950.gada sākumā kļuvis par kustības Aizsardzības spēku komandieri.

    1952.-1953.gadā viņš no aktīvas bruņotās cīņas izstājās un kopā ar  ģimeni slēpās līdz pat 1956.gadam, kad kopā ar sievu Kauņā tika  apcietināts, un gadu vēlāk viņam 39 gadu vecumā tika izpildīts  nāvessods. Cietuma mediķu rakstītie dokumenti liecina, ka jau drīz pēc  aizturēšanas viņš nežēlīgi spīdzināts.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti