Tīmekļa vietnes „WikiLeaks” dibinātājs Džūljens Asanžs pašlaik atrodas apcietinājumā Londonā, jo Lielbritānijas policija viņu aprīlī aizturēja un aizveda no Ekvadoras vēstniecības Londonā, kur viņš bija pavadījis septiņus gadus.
Tas notika pēc tam, kad Ekvadoras prezidents Lenins Moreno atcēla Asanžam piešķirto diplomātisko aizsardzību.
Savienotās Valstis aprīlī Asanžam izvirzīja pirmo apsūdzību par to, ka viņš 2010. gadā slepus sadarbojies ar bijušo ASV armijas izlūkošanas analītiķi Čelsiju Meningu, lai uzlauztu paroles, kas bija izvietotas Aizsardzības ministrijas datoros.
Savukārt maijā viņam tika izvirzītas 17 jaunas apsūdzības par ASV Spiegošanas likuma pārkāpšanu, 2010. gadā iegūstot un publicējot slepenu informāciju.
Jaunajās apsūdzībās teikts, ka Asanžs bijis Meningas līdzdalībnieks slepenu ASV nacionālās aizsardzības dokumentu nozagšanā un publicēšanā, pārdroši atmaskojot un apdraudot konfidenciālus ziņu avotus Tuvajos Austrumos un Ķīnā, kas šajos dokumentos bija nosaukti vārdā.
ASV izvirzītajās apsūdzībās par spiegošanu Asanžam draud 175 gadi cietumā.
Šonedēļ ASV valdība oficiāli iesniedza Lielbritānijai pieprasījumu izdot tīmekļa vietnes dibinātāju, bet Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids to teju nekavējoties apstiprināja, un piektdien tiesa izskatīja šo lūgumu.
Anglijas galvenā tiesnese Emma Orbatnota piektdien nolēma, ka pilna izdošanas lietas izskatīšana sāksies 25. februārī.
Gaidāms, ka izskatīšana turpināsies piecas dienas, bet viss process var ilgt vairākus mēnešus, jo ir iespējamas pārsūdzību iesniegšanas. 47 gadus vecā Asanža advokāts Marks Sammerss tiesai sacīja, ka saistībā ar viņa klienta izdošanu ir daudz nopietnu problēmu, piebilstot, ka šī lieta ir nedzirdēts un klajš uzbrukums žurnālistu tiesībām.
Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija „Amnesty International” aicināja Lielbritāniju ievērot apņemšanos neizdot Asanžu, ja viņam draud spīdzināšana, slikta izturēšanās vai nāvessods.
Preses brīvības un cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka lieta pret Asanžu nav taisnīga, arī vairāki ASV izdevumi ir pauduši viņam atbalstu.
Tradicionāli Republikāņu partijas konservatīvos uzskatus atbalstošais „The Wall Street Journal” atzina, ka ASV ir likumīgas tiesības vērsties pret „WikiLeaks” dibinātāju. Tomēr laikraksts noradīja, ka Asanža lietu bīstamu padara tas, ka tā rada precedentu labēji vai kreisi noskaņotām valdībām vajāt žurnālistus, kuri tām nepatīk slepenas informācijas publiskošanas dēļ.
Laikraksts aicināja ASV Kongresu precizēt Spiegošanas likumu, lai tas vērstos konkrēti pret tādiem sliktiem darboņiem, kāds ir Asanžs.
Laikraksts „The New York Times” rakstīja, ka apsūdzības ir par slepenas informācijas, kas saņemta no avota valdības struktūrās, publicēšanu, bet žurnālisti to dara nepārtraukti. Šī iemesla dēļ apsūdzības pret austrālieti varētu baisi ietekmēt žurnālistiku Savienotajās Valstīs.
