Lielbritānijas izlūkdienests: Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ieiet jaunā fāzē

Krievijas karaspēks Ukrainā turpmāk koncentrēsies pozīciju atgūšanai dienvidu frontē, paziņojuši rietumvalstu militārie analītiķi. Viss liecinot, ka iebrucēju nākamais mērķis ir Mikolajivas pilsētas ieņemšana. Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzējis Krieviju atomterorismā pēc apšaudēm Zaporižjas atomelektrostacijas tuvumā. Turpina pieaugt karadarbībā nogalināto bērnu skaits.

Ukrainas kara 164. diena
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Krievija pārvieto karaspēku uz Ukrainas dienvidiem

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ieiet jaunā fāzē, uzskata Lielbritānijas militārie izlūkdienesti. Viss liecinot, ka Krievijas karaspēks turpmāk galveno uzmanību veltīs karadarbībai Ukrainas dienvidos, kur valsts aizstāvji pēdējās nedēļās ir īstenojuši sekmīgas pretuzbrukumu operācijas.

Garas Krievijas militārās tehnikas kolonnas virzoties no Donbasa uz Ukrainas dienvidrietumiem. Sagaidāms, ka tuvākajās nedēļās smagākās kaujas norisināsies 350 kilometrus garā frontes posmā, kas stiepjas no Zaporižjas apgabala līdz Hersonas apgabalam.

Savukārt britu izdevums „The Times” raksta, ka Krievija Ukrainas dienvidos ir sapulcējusi aptuveni 25 tūkstošus karavīru, kuru uzdevums būs ielenkt Mikolajivu. Pašlaik frontes līnija atrodas aptuveni divus kilometrus no pilsētas robežām. „The Times” raksta, ka Mikolajivas ieņemšana esot būtiska, lai Krievijas karaspēks varētu virzīties uz Odesu.

Krievija šonedēļ pastiprinājusi raķešu triecienus

Krievija šonedēļ pastiprināja raķešu triecienus Mikolajivai. Uzbrukumi notikuši arī šonakt un tajos smagi ievainoja vismaz divus cilvēkus. Vakar notikušajās apšaudēs Mikolajivā tika nogalināts viens cilvēks, bet vēl 21 guva ievainojumus. Pilsētā nedēļas nogalē ir ieviesta komandantstunda, lai mazinātu apdraudējumu iedzīvotājiem.

Krievijas karaspēks šonakt apšaudīja arī Harkivu, kur raķetes trāpījušas vairākām dzīvojamām ēkām.

Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Olehs Sinegubovs pavēstījis, ka raķetes ir izšautas no Krievijas Belgorodas apgabala un dažas no tām ir nokritušas Krievijas teritorijā.

Zelenskis: Uzbrukumi Zaporižjas atomelektrostacijai rada apdraudējumu visai Eiropai

Ukrainas nacionālais atomenerģijas uzņēmums „Enerhoatom” paziņojis, ka Krievijas karaspēks piektdien divreiz apšaudīja teritoriju netālu no Zaporižjas atomelektrostacijas. Apšaudēs bojāta augstsprieguma līnija, tāpēc vienu no atomelektrostacijas reaktoriem nācās atslēgt no tīkla.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka uzbrukumi Zaporižjas atomelektrostacijai radīja apdraudējumu visai Eiropai.

„Tā ir lielākā atomelektrostacija mūsu kontinentā. Un šī objekta apšaudīšana ir atklāts, nekaunīgs noziegums, terora akts. Krievijai ir jāuzņemas atbildība par draudiem atomelektrostacijai. Un tas nav tikai vēl viens arguments par labu tam, lai Krieviju atzītu par valsti – terorisma atbalstītāju. Tas ir arguments par labu bargu sankciju noteikšanai pret visu Krievijas atomindustriju – sākot no „Rosatom”, un beidzot ar visiem saistītajiem uzņēmumiem un privātpersonām. Tas ir jautājums par drošību. Tas, kurš rada kodoldraudus citām valstīm, noteikti nav spējīgs droši izmantot kodoltehnoloģijas,” paziņoja Zelenskis.

Ukrainā nogalināts vismaz 361 bērns

Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma 24. februārī karadarbībā Ukrainā ir nogalināts vismaz 361 bērns, paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Vismaz 702 bērni ir guvuši dažādas pakāpes ievainojumus.

Iestāde norāda, ka patiesais karā nogalināto un ievainoto bērnu skaits var būt lielāks, jo nav precīzu datu no aktīvās karadarbības zonām, Krievijas okupētajām teritorijām un nesen atbrīvotajām apdzīvotajām vietām

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt