Diskusijas pie vakariņu galda starp Urzulu fon der Leienu un Borisu Džonsonu trešdienas vakarā turpinājās aptuveni trīs stundas. Saruna tiek raksturota kā atklāta un dzīvīga, kas diplomātu valodā parasti nozīmē, ka gaisotne bija visai saspīlēta.
Viens no neatrisinātajiem tirdzniecības sarunu jautājumiem joprojām ir Eiropas zvejnieku pieeja britu ūdeņiem. Tādēļ zīmīgi, ka politiķiem uzkodās tika pasniegtas jūras ķemmītes un pamatēdienā - āte.
Džonsons un EK priekšsēdētāja ir vienojušies, ka gala lēmums par to, vai tirdzniecības līgumu ir iespējams noslēgt tiks pieņemts līdz svētdienas vakaram. Tomēr līdzšinējā pieredze liecina, ka sarunas var turpināties arī ilgāk.
Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no savienības beidzas 31. decembrī. Līdz šim brīdim izdevies panākt vienošanos par Ziemeļīrijas un Īrijas robežjautājumu, bet domstarpības pastāv jautājumos par zvejniecību, godīgu konkurenci un vienošanās izpildes pārvaldību. Ja līgums netiks noslēgts un ratificēts, savstarpējā tirdzniecība no nākamā gada notiks saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un muitas tarifiem.
Par vakariņās pārrunāto ceturtdien tiks informēti arī Eiropas Savienības valstu premjeri un prezidenti, jo viņi ir ieradušies Briselē, lai klātienē apspriestu aktuālos jautājumus. Ir paredzams, ka trīs sarežģītākie temati būs Eiropas Savienības budžets, ko joprojām bloķē Polija un Ungārija, bloka attiecības ar Turciju un augstāku mērķu nospraušana cīņai ar klimata pārmaiņām.
Vācijas prezidentūras izstrādātais kompromiss budžeta jautājumā paredz, ka jaunais tiesiskuma mehānisms, kas nepatīk Polijas un Ungārijas valdībai, pilnībā nestāsies spēkā kamēr Eiropas Savienības Tiesa nebūs pieņēmusi lēmumu par šī rīka atbilstību bloka pamatlīgumiem. Varētu teikt, ka šādi abas puses faktiski nopērk sev papildu laiku un atstāj galīga lēmuma pieņemšanu tiesnešu rokās.
Pagaidām nav zināms vai Mateušs Moraveckis un Viktors Orbāns būs gatavi piekrist šādam risinājumam.
Bez vienošanās par bloka budžetu nākamajiem septiņiem gadiem un atveseļošanās mehānismu būs grūti panākt kopsaucēju arī par augstāku ambīciju nospraušanu cīņai ar klimata pārmaiņām. Tautsaimniecības pārstrukturēšanai ir nepieciešama nauda un tā atrodas budžeta programmās. Kā zināms, dalībvalstīm tiek piedāvāts nākamo deviņu gadu laikā samazināt CO2 izmešus par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem. Tas ir ambiciozs mērķis, kas ir svarīgs starpposms klimatneitralitātes sasniegšanai 2050. gadā.
Vienotas nostājas nav arī par to cik bargi Eiropas Savienībai būtu jāvēršas pret Turciju. Visticamāk, ka par sankcijām pret Ankaru šajā sanāksmē netiks paziņots, bet ar to varētu tikt piedraudēts, ja situācija neuzlabosies.
