Lēmums turpināt apmetņu celtniecību apdraud Izraēlas sarunas ar palestīniešiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Izraēlas valdība apstiprinājusi 1200 jaunu ēku būvniecību ebreju kolonistu apmetnēs palestīniešu kontrolētajās teritorijās. Šāds lēmums pieņemts tikai dažas dienas pirms plānotās Izraēlas un palestīniešu miera sarunu atsākšanās. Palestīnieši jau paziņojuši, ka Izraēlas lēmums apliecina nenopietno Izraēlas attieksmi pret Tuvo Austrumu miera procesu.

Tikai dažas dienas pirms tam, kad nākamajā trešdienā Jeruzālemē plānots atsākt trīs gadus iesaldētās Izraēlas un palestīniešu miera sarunas, noticis kārtējais pavērsiens, kas varētu atkal nolemt šīs sarunas neveiksmei. Tas tāpēc, ka Izraēlas būvniecības ministrs Uri Ariels paziņojis par plāniem Jordānas upes Rietumkrastā un Austrumjeruzālemē izvietotajās ebreju kolonistu apmetnēs uzcelt vēl 1200 jaunu dzīvesvietu. Celtniecību plānots uzsākt tuvāko divu gadu laikā.

Kopš 1967. gada, kad tika okupēts Rietumkrasts un Austrumjeruzāleme, kolonistu nometnēs ir izmitināts aptuveni pusmiljons ebreju. Kā zināms, palestīnieši šajās okupētajās teritorijās, kā arī Gazas sektorā, vēlas nodibināt savu valsti, un ebreju apmetņu celtniecība tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem šķēršļiem šī mērķa sasniegšanai. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata, ka kolonistu apmetņu celtniecība ir nelikumīga un to nepieciešams pārtraukt. Taču Uri Ariels, kura pārstāvētā partija iebilst pret palestīniešu neatkarību, atkārtoti paziņojis, ka celtniecība turpināsies, jo tas atbilst valsts ekonomiskajām un sabiedrības interesēm. Pēc ministra vārdiem, neviena valsts pasaulē neņem vērā citu valstu pavēles par to, kur drīkst celt mājokļus un kur nē.

Tieši ebreju kolonistu apmetņu celtniecības turpināšanās bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc 2010. gada septembrī pārtrūkta izraēliešu un palestīniešu miera sarunas. Pirms mēneša tika panākta vienošanās šīs sarunas tomēr atsākt. Lai nodrošinātu palestīniešu iesaistīšanās šajās sarunās, Izraēla apņēmās atbrīvot 104 palestīniešu ieslodzītos. Līdz trešdien gaidāmajām sarunām solīts atbrīvot pirmos 26 cietumniekus. Kā pieļauj britu raidsabiedrības BBC komentētājs Kevins Konnelijs, paziņojums par apmetņu celtniecības turpināšanu varētu būt mēģinājums nomierināt tos labēji noskaņotos valdības atbalstītājus, kuri iebilst pret cietumnieku atbrīvošanu. Vienlaicīgi Konnelijs pieļauj, ka liberāli domājošie valdības pārstāvji ar Uri Ariela toni un izvēlēto paziņojuma laiku nebūs tik apmierināti.

Apmierināti ar notikušo noteikti nav palestīnieši. Sarunu vadītājs Mohammeds Štaijehs uzskata, ka šis lēmums tikai apliecina Izraēlas patiesos nodomus, proti, vēlmi turpināt celtniecību, pilnībā nerēķinoties ar ASV un citu ārvalstu centieniem atsākt miera sarunas. Arī Palestīnas atbrīvošanas organizācijas izpildkomitejas pārstāve Hanana Ašravi nosoda Izraēlas soli, nosaucot to par skaidru signālu gan ASV, gan pārējai starptautiskajai sabiedrībai, ka Izraēla turpinās zagt zemes, turpinās celt apmetnes un turpinās iznīcināt ideju par divu neatkarīgu valstu iespējamo līdzāspastāvēšanu. Viņa arī paudusi pārliecību, ka šī ir ļoti bīstama politika un, ja situācija netiks kontrolēta, ir iespējams daudz pamatīgāks konflikts, kas iznīcinās jebkādas iespējas sasniegt mieru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti