Laikā līdz 2020. gadam vairāk nekā 100 miljardi eiro tiks ieguldīti, lai palīdzētu lauksaimniecībai risināt problēmas, kas attiecas uz augsnes kvalitāti, ūdens kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām. Prasības izpildot, lauksaimnieki varēs saņemt 30% no tiešmaksājumu likmes.
Noslēdzot trīs mēnešus ilgušās sarunas, Eiropas Ministru padome jūnija nogalē daļēji vienojusies par kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2014.gada.Tostarp par ciešāku maksājumu piesaisti vides aizsardzībai jeb tā dēvēto zaļo komponenti. „Mums ir arī idejas par zaļo komponenti jeb grīningu un tiešmaksājumiem. 30% no tiešmaksājumiem, kas pārstāv lielāko daļu Kopējās lauksaimniecības politikas, turpmāk aizies lauksaimniecības praksei, kas ir ne tikai ilgtspējīga, bet arī pilnībā atbilst ilgtspējīgas lauksaimniecības mērķiem,” saka lauksaimniecības komisārs Dočans Čološs.
Gandrīz trešdaļa budžeta tiks veltīta vides aspektiem, lai motivētu lauksaimniekus Eiropā nodarboties ar „zaļāku” saimniekošanu. Zaļā komponente sastāv no trim prasību kopām. Lauksaimniekiem jānodarbojas ar kultūraugu dažādošanu, atkarībā no saimniecību lieluma jāaudzē vismaz divas un vairāk kultūras. Otrkārt, saimniecībās, kas apsaimnieko vairāk par 15 hektāriem, ir jānodrošina vismaz 5% ekoloģiskas nozīmes platību, piemēram, buferjoslas gar mežmalām, papuves platības, pļavas vai ķeraugu audzēšanas platības. „Valsts līmenī ir jāsaglabā ilggadīgo zālāju un aramzemes platību attiecība, tāda kā tā bijusi 2012. gadā. Ik gadu šo attiecību valstīs pārbauda un, ja šī attiecība kļūs mazāka, pārsniedzot 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - tad individuālajam saimniekam būs jāatgriež zālāju platības, taču līdz šim Latvijā tās ir kļuvušas tikai lielākas un tādēļ šī attiecība mums vienmēr bijusi pozitīva,” saka Zemkopības ministrijas pārstāve Rigonda Lerhe.
Viņa piebilst, ka arī kopumā noteiktās prasības, par kurām ministri šovasar vienojušies, kļuvušas izpildāmākas kā sarunu sākumā.
Lauku atbalsta dienesta pārstāvis Ģirts Krūmiņš arī norāda, ka šīs prasības Latvijas lauksaimniekiem ir izpildāmas, jo Latvijā nav, piemēram, saimniecību, kas audzē vienu kultūru un uz kurām attiecas šie nosacījumi. „Es teiktu, ka varbūt tas varētu vairāk ietekmēt intensīvās graudaugu saimniecības, kuras, ja audzē divas kultūras ziemas kviešus un ziemas rapsi, šīs proporcijas viņi izpildīs, bet tas, kas viņiem būs jaunums, ka viņiem 5% jāatstāj tā ekoloģiski nozīmīgā platība, kas būs piemēram papuves. Un, ja mēs matemātiski raugāmies - ka visi hektāri viņiem ir bijuši apstrādāti un nav bijuši lieki hektāri, tad, protams, 5% no ieņēmumiem ekonomikā - tas ir pietiekami daudz,” stāsta Krūmiņš un piebilst: „Bet, raugoties no faktiskās situācijās - tomēr katram no viņiem ir kaut kādi hektāri, ko viņi ņem klāt un nomā un tāpat pirmajā gadā neko tur neiesēj un normālā praksē tāpat atstāj papuvē.”
Eiropas Padomē zemkopības ministri daļēji ir vienojušies par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2014. gada, taču ieviešanas regulas vēl tiks izstrādātas ekspertu līmenī, kur daudzas lietas, arī attiecībā uz zaļo komponenti, vēl tiks precizētas.
