Panorāma

Apsaimniekotājs nepiekāpjas senioriem

Panorāma

Vienojas partijām dot 4,5 miljonus eiro gadā

Kijevā atklāts Latvijas skvērs

Latvijas patriots Kijevā labiekārto «Latvijas skvēru»

Pirmdien, 7.oktobrī plkst.12.30 Ukrainas galvaspilsētā Kijevā atklās labiekārtoto "Latvijas skvēru". Nosaukuma maiņu Kijevas pašvaldība ir atbalstījusi pirms diviem gadiem, taču laukums nebija sakārtots un tajā nekas neliecināja par piederību Latvijai. Pārveidot šo skvēru tā, lai tas godam nestu Latvijas vārdu, uzņēmās latviešu arhitekts un valsts patriots Aleksis Babuškins, kurš dzīvo un strādā Kijevā. Intervijā Latvijas Radio viņš pastāstīja, kāpēc izdomājis sakārtot skvēru, kā arī izklāstīja, kā tas izskatīsies.

Fragments no Latvijas Radio intervijas ar Aleksi BabuškinuElla Semjonova

    Vai jūs varētu pastāstīt par to, kā jums radās ideja veidot Latvijas skvēru Kijevā?

    Impulss bija tas, ka es uzzināju no vēstniecības, ar kuru mums ir cieši sakari, kas uztur un atbalsta diasporu, ka ir izdarīts darbs, ka Kijevas centrā pašā ir pārdēvēts Ivanova skvērs par Latvijas skvēru. Tas man kā arhitektam, kurš diezgan ilgu laiku jau strādā šeit, bija tāda ziņa, kurai tā vienkārši nevarēju paiet garām.

    Esmu gatavs darīt visu, ko māku, lai šo vietu padarītu eiropeisku.

    Es izstrādāju projektu, ar laiku tas pilnveidojās. Visiem tas patika. Es teicu, ka tas vispirms jāiztēlojas, tad jāuzliek uz papīra, jāuztaisa projekts, un tad jau tālāk kaut kā izdomāsim, kā to visu materializēt. Ja to neuzliks uz papīra, tad vispār nav par ko domāt. Tad kādu laiku es to projektu taisīju, tad prezentēju, un sapratām, ka tiešām tas tā var būt, un tad sākām rīkoties, lai to varētu īstenot dzīvē.

    Vai pareizi saprotu, ka skvērs jau ir atklāts? Vai tas jau ir bijis izveidots, pārdēvēts?

    Skvēram pirms diviem gadiem bija dots Latvijas skvēra vārds. Pēc tās vietas neviens vispār nevarēja identificēt, ka tas ir Latvijas skvērs. Tas bija bijušā kaut kāda revolucionāra vārdā nosaukts skvērs, kurš tika pārdēvēts. Es uzskatu, ja tas ir nosaukts tādā vārdā kā Latvijas skvērs, tad viņam ir jāatbilst mūsu identitātei, lai cilvēki tiešām ne tikai lasa, kad iet garām, bet lai tiešām redz, ka tas ir Latvijas skvērs.

    Aleksis Babuškins, Renārs Volks un vietējie celtnieki skvēra tapšanas laikā

    Kādā veidā viņi tieši to var pamanīt? Kas tieši tur ir? Kas liecina par to, ka tas ir Latvijas vārdā nosaukts skvērs?

    Pašlaik ir izstrādāts projekts. Vīri strādā līdz diviem naktī, lai paspētu to visu izdarīt. Ir labiekārtota tā teritorija – aptuveni 900 kvadrātmetri. Ir stilistisks vēstījums – tur ir bruģis, kas saistīts ar Vecrīgas simboliku, tad neliels paaugstinājums, uz kura malas rakstīts ar skaistiem, nerūsējoša metāla burtiem „Latvijas skvērs” latviski un ukrainiski. Ir dažādi dabīgi materiāli – gan bruģis, gan granīts.

    No gludā granīta izlikta Latvijas karte, uz kuras ir attēlotas 12 lielākās Latvijas pilsētas, kuras uzrakstītas gan latviešu, gan ukraiņu valodā.

    Vidū aplītim ir lampiņas. Skvērs ir tādā vietā, kur it kā apkārt gaisma ir, bet tās ir tādā tumsiņā. Pa vidu stāv stēla – Austras koks. Iekšpusē ir gaismas elementi, kas veido dekoratīvu apgaismojumu. Tas piesaistīs uzmanību, un sevišķi vakarā tas būs ļoti skaisti. Tas dos iespēju cilvēkiem redzēt no dažādiem punktiem, jo tā ir ļoti laba vieta pašā Kijevas centrā. Tā būs ļoti laba vieta, kur uzaicināt cilvēkus. Un, kad cilvēki tuvosies šai vietai, tur būs uzrakstīts „Latvijas skvērs”. Būs pieejams arī QR kods, kas aizvedīs uz interneta adresi – vietni, kurā aprakstīts, kā tas tapis, kas tas ir, kāda ir tā doma angļu, latviešu un ukraiņu valodā.

    Vai tā ir jūsu ideja un jūsu brīvprātīgais darbs?

    Protams! Katram kārtīgam latvietim ir jāciena brends "Latvija". Es uzskatu, ja tu esi uzvilcis Latvijas izlases T-kreklu, tad tev ir jāizskatās labi. Ja mēs esam devuši skvēram Latvijas vārdu, tad skaidrs, ka šim skvēram jāizskatās labi, eiropeiski.

    Lai tur ir skaista, zaļa zālīte, lai tur ir kvalitatīvi materiāli, kvalitatīvi gaismas elementi, kurus mēs pasūtījām no Itālijas. Jābūt tā, lai asociējas Latvija ar kārtību un kaut kādu tādu pievilcību, nevis vienkārši nosaucam un priecājamies, ka šī vieta ir mūsējā.

    Vai tas ir projekts, ko jūs veicāt kopā ar Ārlietu ministriju, vēstniecību? Vai tas ir tikai uz jūsu un diasporas pleciem?

    Šo projektu finansiāli atbalsta nevienaldzīgie latvieši, kuri dzīvo Ukrainā, nevienaldzīgie ukraiņu uzņēmēji, kuriem ir kaut kāds sakars ar Latviju. Mums ļoti palīdz vēstniecība gan kontaktu ziņā, gan goda konsuli, kas ir šeit Ukrainā, ziedo šim skvēram. Latvijas vēstniecība kā valsts struktūra mums ļoti palīdz gan kontaktu, gan organizatoriskā ziņā, gan citā ziņā. Ārlietu ministrijai nav iespēja finansiāli atbalstīt, bet liels viņu nopelns ir finansējuma piesaistīšanai gan Latvijā, gan šeit Ukrainā.

    Paldies par stāstījumu!

    Man ir liels prieks, ka latvieši dzirdēs, ka Ukrainā ir vēl viena vieta, kurā latvieši varēs atcerēties gan tie, kas te dzīvo, gan tie, kas kādreiz te atbrauks, ka ir vēl viena vieta, kur Latviju var redzēt, un tā skan arī Ukrainā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti