Sadaļas Sadaļas

Nedzirdīgajiem

Pasaules panorāma

Nedzirdīgajiem

Restorāns. 1951. gads. Speciālizlaidums. 4. (nosl.) sērija

Šodienas jautājums - Krievijas agresija Ukrainā

Latvijas ārlietu ministrs: Ukrainai jāpiešķir rīcības plāns dalībai NATO

Ņemot vērā, ka Krievija arvien vairāk koncentrē savus militāros spēkus tuvāk Ukrainas robežai, NATO būtu jāvērtē tas, vai Ukrainai būtu jāpiešķir rīcības plāns dalībai NATO. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), piebilstot, ka ideāli būtu, ja vienlaikus tiktu vērtēta šāda plāna piešķiršana arī Gruzijai.

Rinkēvičs atzina, ka bažām saistībā ar Krievijas militāro spēku koncentrēšanu Ukrainas robežas tuvumā ir pamats, un pašreizējā situācijā pareizs solis no NATO puses būtu piešķirt Ukrainai rīcības plānu dalībai Ziemaļatlantijas aliansē, kas kļūtu par skaidru signālu Krievijai, kā to arī atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc Rinkēviča teiktā, pirms vairāk nekā desmit gadiem NATO jau vērtēta šāda iespēja, taču bez rezultāta. Pret rīcības plāna dalībai NATO piešķiršanu iebildušas vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Iebilžu pamats bijis "ierastais" – lai netracinātu Krieviju.

Pēc šīs diskusijas sekojusi Krievijas agresija Gruzijā, sacīja Rinkēvičs, norādot, ka kopš tā laika daudzkas ir mainījies. Gruzijā ir veiktas vērienīgas reformas, Ukrainā situācija šajā ziņā ir nedaudz citādāka. Attiecībā pret Ukrainas un arī Gruzijas iespējamo tuvināšanos NATO kopumā valda visai rezervēta attieksme.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija atbalsta, lai Ukrainai tiktu piešķirts rīcības plāns dalībai NATO, un būtu ļoti labi, ja šāds plāns tiktu piešķirts arī Gruzijai, kas atrodas līdzīgos apstākļos.

"Ideālā variantā būtu jālemj par šāda plāna piešķiršanu abām valstīm," sacīja Latvijas ārlietu ministrs, norādot, ka tas gan nenozīmētu 5. panta garantiju piešķiršanu, taču dotu zināmu signālu Krievijai.  

Ministrs piebilda, ka Latvija kopā ar ES un NATO partneriem uzmanīgi seko līdzi situācijas attīstībai Ukrainā.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Tas tādēļ, ka marta beigās Kijeva ziņoja par to, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un ka Maskavas atbalstītās teroristu bandas pastāvīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru. Tika ziņots, ka Krievijas militārās vienības pārvietojas Rostovas apgabalā ar aizklātiem numuriem.

Kopš februāra vidus apšaudēs Austrumukrainā krituši teju 30 ukraiņu karavīri. Mediji vēstīja, ka vienības tiekot izvietotas arī Krimā. Komentējot ziņas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, Kremļa runasvīrs izteicies, ka Krievijas armija savā teritorijā pārvietojas uz turieni, uz kurieni atzīst par vajadzīgu.

Bažas par “pieaugošo pamiera pārkāpumu skaitu” paudusi Vācija un Francija, kas tā dēvētā Normandijas formātā cenšas panākt karadarbības izbeigšanu. Abas valstis iepriekš izplatīja arī kopīgu paziņojumu. Ukrainas mediji vēstīja, ka šonedēļ varētu notikt trīspusēja saruna starp Ukrainas, Francijas un Vācijas līderiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt