Jaunajos priekšlikumos Eiropas Komisija paredz, ka kopumā turpmākajos divos gados uz citām ES dalībvalstīm no Itālijas un Grieķijas būs jāpārvieto 40 000 personu, kas ir mazāk nekā puse no kopējā patvēruma meklētāju skaita, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība. Šis plāns attiecas uz Sīrijas un Eritrejas valsts piederīgajiem, kuri ir vissmagākajā situācijā.
Cilvēku pārvietošana notiktu divu gadu laikā - no Itālijas pārvietotu 24 000 imigrantu, bet no Grieķijas - 16 000. Saņēmējvalstu sarakstā nebūtu Lielbritānijas, Īrijas un Dānijas, jo tām ir piešķirts izņēmuma statuss, bet Latvija varētu būt.
Latvijai divos gados vajadzētu uzņemt 517 sīriešu un eritrejiešu, par katru saņemot 6000 eiro. Un vēl 220 bēgļu, kas ārpus Eiropas Savienības.
Tātad kopumā Latvijai bēgļu kvota varētu būt 737.
Savukārt Igaunijai divos gados būs jāuzņem 1064 patvēruma meklētāji un bēgļi, Lietuvai - 710.
Joprojām Vācija, Francija un Spānija ir tās zemes, kurām nāktos izmitināt lielāko patvēruma meklētāju skaitu. No šā pienākuma atbrīvota ir Dānija, savukārt Lielbritānija un Īrija var izvēlēties, vai sniegt savu atbalstu. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir jau iepriekš ir pateicis kategorisku „nē”. Arī virkne valstu, tajā skaitā Francija, Ungārija, Spānija, Slovākija un Igaunija jau ir paudušas bažas par to, kā šie Eiropas Komisijas priekšlikumi īstenosies dzīvē.
Taču par imigrāciju atbildīgais komisārs Dimitris Avramopuls, kurš medijus Briselē iepazīstināja ar ziņojumu, uzsvēra, ka šī shēma dalībvalstīm joprojām neko neuzspiež. „Ļaujiet man dažas lietas precizēt. Eiropas imigrācijas jautājumi ir izsaukuši ļoti dažādas reakcijas medijos, pašu dalībvalstu starpā un arī Eiropas Parlamentā. Vairumā gadījumu komentāri ir pozitīvi, tomēr parādās arī neizpratne un pārpratumi. Šis nav piedāvājums visā Eiropā pārdalīt nelegālos imigrantus. Mēs nepiedāvājam fiksētas kvotas. Šis ir vārds, kas mums nepatīk. Šis viss ir solidaritātes vārdā, un katrai dalībvalstij būs tiesības izvēlēties, cik daudz cilvēkiem piešķirt bēgļu statusu,” sacīja Timermanss.
Eiropas Komisijas priekšlikumus atbalstīja arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns, kurš ieradies vizītē Briselē. „Šodienas Eiropas Komisijas piedāvājums pārvietot 40 000 imigrantu uz Eiropa valstīm ir solis pareizajā virzienā. Es iedrošinu dalībvalstis izrādīt līdzjūtību, izskatot šos priekšlikumus, un uzņemties daļu atbildības. Šādi Eiropas Savienība var būt labs piemērs citiem pasaules reģioniem, kuri sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem.”
Jautājums par tā dēvētajām bēgļu kvotām aktualizēts pēc lielā bēgļu pieplūduma Itālijā no militāro konfliktu plosītās Āfrikas. Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši.
Eiropas Komisija iepriekš rosinājusi divos gados uzņemt 20 tūkstošus bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Dāniju, kas var pašas izvēlēties, vai uzņemt bēgļus. Latvijai būtu jāuzņem aptuveni 220 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā.
Latvijas oficiāla nostāja ir pret bēgļu kvotām, un koalīcijas lēmums iebilst pret bēgļu kvotām pieņemts, ņemot vērā Nacionālās apvienības kategoriski noraidošu nostāju.
Lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem, un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
Eiropas Savienība plāno apturēt šo rūpalu un ir izstrādājusi plānu, kā atmasko aizdomīgos kuģus, sadarboties ar finanšu iestādēm un apkarot kontrabandistu iespējas vervēt cilvēkus internetā. Eiropas Komisija sola, ka stiprinās arī Eiropas Savienības meklēšanas un glābšanas operāciju ūdeņos "Triton".
