No abām augstākajām šīs valsts amatpersonām Valsts prezidents A.Bērziņš saņēma pārliecinošu atbalstu Latvijas virzībai uz eiro zonu un centieniem iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), stāsta prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Portugāles prezidents un valdības vadītājs atzina, ka eiro zona šobrīd ir transformācijas procesā, kas ved uz stingrāku tās pārvaldību, bet Latvijas lēmums pievienoties eiro zonai šādā brīdī ir arī pozitīva zīme šīs monetārās savienības nākotnei. Portugāles valdības vadītājs arī pauda pārliecību, ka eiro zona būs pārvarējusi visus problemātiskos jautājumus jau nākamgad, bet Portugāles prezidents uzsvēra, ka mazajām valstīm no dalības eiro zonā ir krietni vairāk ieguvumu, piebilstot, ka nedrīkst aizmirst par valsts konkurētspējas saglabāšanu un nedrīkst pieļaut kļūdas.
Vērtējot aktuālos problēmu jautājumus Eiropas Savienības (ES) kontekstā, sarunu dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīga ir spēcīga un stabila ES un eirozona, tādēļ ir jāatbalsta centieni to nodrošināt, tai skaitā, Ekonomiskās un monetārās savienības arhitektūras stiprināšanu.
Uzteicot Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un mērķtiecīgo virzību uz priekšu, Portugāles premjerministrs atzina, ka atbildes uz būtiskākajiem risināmajiem jautājumiem, kas nozīmīgi visai ES, nevar atbildēt nacionālajā līmenī. Stingras atbildes uz tiem ir jāpanāk un jārod ES līmenī.
Valsts prezidents Bērziņš augsti novērtēja Portugāles atbalstu NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijai Baltijas valstīs, kā arī pateicās šīs valsts vadītājiem par Latvijai šobrīd ļoti nozīmīgo atbalstu, lai pievienotos eiro zonai un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas paplašināšanās jautājumā. Latvija pauž cerību, ka paplašināšanās lēmums, kas tiks pieņemts šajās dienās ministru līmeņa OECD Padomē, būs mūsu valstij pozitīvs.
Prezidenti un citas amatpersonas atzina, ka Latvijas un Portugāles divpusējās attiecības ir draudzīgas un vērstas uz konstruktīvu sadarbību. 2011.gadā tika atzīmēta Latvijas un Portugāles diplomātisko attiecību atjaunošanas 20.gadadiena, kas ir apliecinājums abu valstu labo attiecību realitātei un arī perspektīvai. Savukārt Portugāles prezidents Anibals Kavaku Silva uzsvēra, ka iepretī abu valstu izcili labajām politiskajām attiecībām ekonomikas jomā un biznesa saikņu paplašināšanā vēl ir ļoti daudz darāmā.
Kā vienu no perspektīvākajiem sadarbības aspektiem abu valstu divpusējā līmenī sarunās ar Portugāles pirmajām amatpersonām un uzņēmējiem Valsts prezidents Andris Bērziņš ir uzsvēris gan Portugāles, gan Latvijas stiprās puses attiecībā uz jauniem noieta tirgiem un ciešākas sadarbības veidošanu ar citiem pasaules reģioniem ārpus Eiropas Savienības. Portugālei būtiska ir arī veiksmīga sadarbība ar portugāliski runājošajām jeb lusofonajām valstīm un Āfriku. Portugāliski runājošo valstu apvienībā ietilpst tās bijušās kolonijas – Brazīlija, Zaļā Raga salas, Mozambika, Angola, Sv. Toma un Principas salas, Gvineja-Bisava un Austrumtimora. Tāpat Portugāle turpina aktivizēt savas attiecības ar Ziemeļāfrikas valstīm, galvenokārt ar Maroku, ekonomiskajos jautājumos. Šīs valstis un reģioni varētu dot labas iespējas arī Latvijas uzņēmējiem paplašināt savas biznesa nišas un atrast jaunus noieta tirgus. Turklāt 2011.gada pavasarī Portugālē nodibinātā Luso – Baltika tirdzniecības kamera ir gatava šādai sadarbībai un atbalstam. Kā perspektīvākās tiek minētas IT un telekomunikāciju nozares, lai gan iespēju spektrs ir ļoti plašs.
Savukārt Latvija, Valsts prezidenta Bērziņa vārdiem runājot, ir valsts, kas šobrīd ļoti aktīvi cenšas paplašināt savu ekonomiskās aktivitātes areālu ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, kuru potenciāls un vēlme sadarboties ar ES ir acīmredzama. Sarunās vairākkārt tika uzsvērts, ka, veidojot jaunus kontaktus ar valstīm un reģioniem, kas neietilpst ES, šīs savienības valstīm ir jāsadarbojas gan reģionālajā, gan divpusējā līmenī, tādējādi panākot labāko no rezultātiem, ko šobrīd var sniegt ekonomiskās attīstības ceļi ārpus ES.
Arī Portugāle, līdzīgi kā Latvija, šobrīd saskaras ar iedzīvotāju emigrācijas problēmām. Pamatā tā ir Brazīlija, kā arī atsevišķas citas lusofonās valstis, kurp iedzīvotāji dodas darba meklējumos vai pat pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ar visām ģimenēm.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 1986.gadā Portugāle pilnveidojusi savu ekonomiku, palielinot tajā pakalpojumu nozares īpatsvaru. Pēdējās desmitgades laikā privatizācijai nodoti vairāki valsts uzņēmumi un notikusi ievērojama ekonomikas liberalizācija, t.sk. finanšu un telekomunikāciju sektoros. Savukārt no 2002.gada 1.janvāra līdz ar 11 citām ES dalībvalstīm Portugāle ieviesa eiro.
2011.gadā Portugāle kļuva par trešo eiro zonas valsti pēc Grieķijas un Īrijas, kas bija spiesta prasīt ES un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību savas ekonomikas glābšanai no bankrota. 2011.gada jūnijā tika atbalstīta 78 miljardus eiro liela starptautiskā aizdevuma piešķiršana Portugālei. Apmaiņā pret aizdevumu Portugālei, līdzīgi kā tas notika arī Latvijā, nākas īstenot vērienīgas tautsaimniecības reformas, ieviest taupības pasākumus, nodrošināt "ambiciozu privatizācijas programmu", reformēt veselības aprūpes sistēmu un citas nozares. Tomēr šobrīd reformas ir apgrūtinātas un Portugāles ekonomika atkal uzrāda krituma pazīmes, tostarp, eksporta jomā.
Šogad Portugāles Konstitucionālā tiesa (KT) pieņēma lēmumu, ar kuru par antikonstitucionāliem tika atzīti četri valsts budžetā paredzētie taupības pasākumi. Pēc KT ieskata valdības realizēto taupības pasākumu rezultātā naudas samazinājumi ierēdņiem, pensionāriem, bezdarbniekiem un slimojošajiem ir antikonstitucionāli, jo pārkāpj Konstitūcijā noteikto vienlīdzības principu.
IKP pieaugums Portugālē ir -3.2%, kas šī gada pirmajā ceturksnī IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājies par 0,3%, salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni krities par 3,9%, bet šogad kopumā tiek prognozēts 2,3% kritums. Bezdarbs sasniedz 17.7%, inflācija 0.4%, budžeta deficīts 6,4%, bet valsts parāds ir 123.6% no IKP. Portugālē dzīvo 10,5 miljoni iedzīvotāju.
Salīdzinoši piecreiz iedzīvotāju skaitā mazākās Latvijas valsts parāds ir ap 45% no IKP, bet starptautiskā aizdevuma summa, ko visu pilnībā Latvija nemaz neizmantoja, bija 7 miljardi eiro.
Valsts prezidents un Portugāles vadītāji sarunās īsi pieskārās arī jautājumiem, kas skar Latvijas sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm un Krieviju, kā arī energoapgādes diversifikācijas jautājumus, kas nozīmīgi visai ES.
