Krievija arī apsūdzēta par starptautiski aizliegtas munīcijas izmantošanu. Organizācija brīdina, ka šādu rīcību var uzskatīt par kara noziegumiem. "Amenesty International" norāda, ka izmeklē arī ASV vadītās koalīcijas uzlidojumus Sīrijā.
Starptautiskā cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” savā ziņojumā izmeklē sešus Krievijas uzlidojumus laikā no 30.septembra, ka Maskava sāka kampaņu Sīrijā, līdz 29.novembrim. Katrs no tiem izraisīja desmitiem civiliedzīvotāju upuru, bet tuvumā nebija skaidri nosakāmu militāru mērķu, vēsta Londonā bāzētā starptautiskā organizācija. Piemēram, 29.novembrī trīs raķetes trāpījušas tirgus laukumā Idlibas provincē, nogalinot 49 civiliedzīvotājus.
Uzlidojumi, kam pievērsta uzmanība ziņojumā, notika Homsā, Hamā, Idlibā, Latākijā un Alepo. Organizācija paskaidro, ka izmeklēšanu īstenoja „attālināti”, telefoniski un internetā intervējot uzlidojumu aculieciniekus. „Amnesty International” norāda, ka tai ir arī audio un video pierādījumi, kā arī ziņojumā izmantotas ieroču ekspertu konsultācijas.
Trijos mēnešos Krievijas uzlidojumos, kas pētīti ziņojumā, nogalināti vismaz 200 civiliedzīvotāji un aptuveni ducis kaujinieku, vēsta cilvēktiesību organizācija. Tā arī ziņo, ka ir pierādījumi, kas liecina, ka „Krievijas varasiestādes varētu būt melojušas, lai piesegtu civilos upurus uzbrukumā mošejai un lauka hospitālim citā uzbrukumā.”
„Amnesty International” ziņojumā arī norādīts uz liecībām, kas vedina domāt, ka Krievija varētu būt izmantojusi apdzīvotās vietās starptautiski aizliegtu munīciju un nevadāmus šāviņus. Cilvēktiesību organizācija norāda, ka šādi uzlidojumi var tikt uzskatīti par kara noziegumiem.
"Amnesty International” atzīmē, ka Krievija uzstājusi, ka tās bruņotie spēki Sīrijā īsteno uzlidojumus tikai pret „teroristu” mērķiem. Organizācija piebilst, ka pēc dažiem uzbrukumiem Maskava uz ziņām par nogalinātājiem mierīgo iedzīvotāju vidū reaģējusi, apsūdzības noliedzot, bet citos gadījumos „vienkārši klusējusi.”
Krievija uzstājusi, ka uzlidojumi Sīrijā mērķēti tikai pret teroristisku grupu pozīcijām. „Amnesty International” ziņojumu trešdienas rītā Maskava vēl nebija komentējusi. Iepriekš Kremlis līdzīgus ziņojumus nosaucis par mēģinājumiem diskreditēt Krievijas operācijas Sīrijā un šādas apsūdzības raksturojis kā daļu no „informatīvā kara.”
Jau ziņots, ka Krievija uzlidojumus Sīrijā sāka septembrī, norādot, ka to dara pēc Sīrijas prezidenta Bašara al Asada lūguma. Maskavas uzlidojumi mērķēti pret džihādistu grupējumu „Islāma valsts” un citām grupām, kuras Kremlis dēvē par teroristiskām. Rietumvalstis gan apsūdzējušās Maskavu, ka vairums uzlidojumu mērķēti pret opozīcijas grupējumiem, kas tiek uzskatīt par mēreni noskaņotiem un cīnās pret Asada režīmu.
Cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” savā ziņojumā norāda, ka izmeklē arī ASV vadītās koalīcijas uzlidojumus Sīrijā. ASV reti kad atzinusi civiliedzīvotāju upurus koalīcijas īstenotajos uzlidojumos Sīrijā un Irākā, kas vērsti pret grupējumu „Islāma valsts.” Tie sākās 2014.gada septembrī un ilgst jau vairāk nekā gadu. Cilvēktiesību organizācijas iepriekš ziņojušas, ka arī šajos uzlidojumos bojā gājuši vairāki simti civiliedzīvotāju.
