Pirmajos kara gados ilglaicīgais Sīrijas diktators Bašars Al Asads zaudēja cīņā pret opozīcijas spēkiem un citiem grupējumiem, piemēram, teroristu organizāciju "Islāma valsts". Taču tad 2015. gadā karadarbībā iesaistījās Krievija, galvenokārt ar savu aviāciju veicot stratēģiskus uzbrukumus.
Oficiāli Krievijas amatpersonas teica, ka cīnās pret "Islāma valsts" teroristiem, taču realitātē uzlidojumi notika opozīcijas spēku kontrolētajās teritorijās, tai skaitā Alepo pilsētā, kas bija viena no karā visvairāk cietušajām vietām Sīrijā. Tur arī tika pastrādāti neskaitāmi kara noziegumi.
Krievijas iesaistīšanās karadarbībā Asada pusē nosvēra svara kausus par labu viņa režīmam. Tika atvirzīta frontes līnija un šobrīd Sīrijā aizvien izvietotie Krievijas spēki galvenokārt veic militāras darbības valsts ziemeļrietumos esošajā Idlibas provincē.
"Krievija vēlas palikt Sīrijā, tiesa neuzņemoties lielu atbildības nastu, jo sagaida, ka to visu pilnībā pārņems Asada režīms," vērtēja domnīcas "Eiropadome ārējo attiecību jautājumos" Tuvo Austrumu eksperts Džulians Barns-Deisijs.
Viņš arī piebilda, ka Krievija vienlaikus vēlas saglabāt stratēģiskās attiecības ar Sīriju - lai tā Tuvo Austrumu sirdī būtu Maskavas sabiedrotā:
"Krievija vēlas saglabāt floti Tartusas ostā, lai varētu piekļūtu Tuvo Austrumu ūdeņiem. Līdz ar to Sīrija patiešām joprojām ir augstvērtīgs Krievijas sabiedrotais, pat tad, ja tā vairs nespēj dot tik daudz pretī, ka agrāk. Mēs redzam, Krievijas militārais ieguldījums Sīrijā ir mazāks, tomēr tas vēl ir."
Krievijai Sīrijā ir pieeja Tartusas ostai, kas ir vienīgā osta Vidusjūrā, kurā drīkst piestāt tās karaflotes kuģi.
Tāpat Krievijas armijai pieder Hmeimas militārā aviobāze Latākijas lidostā, no kuras tiek veikti aviācijas uzbrukumi Sīrijas teritorijā. Un arī tas ir svarīgs aspekts, kādēļ Maskava no Sīrijas neatkāpjas.
Sīrijā ilgstoši darbojās arī Krievijas algotņu grupējums "Vagner". Pēc Krievijas uzsāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, liela daļa šo kaujinieku tika nosūtīti uz Ukrainas fronti, taču Sīrijā palika ap 400 "vāgneriešu".
Pēc "Vagner" dumpja šī gada jūnijā, Krievijas aizsardzības ministrija sasauca visus grupējuma komandierus Sīrijā un lika viņiem vai nu noslēgt jaunus līgumus ar Krievijas armiju, vai arī doties prom no Sīrijas. Daudzu komandieru vietā tika iecelti Krievijas armijas virsnieki, tāpēc "Vagner" laiki Sīrijā beidzās.
"Tas ir noteikti jāliek kontekstā ar karadarbību Ukrainā. Karš Ukrainā ir pārņēmis gan sabiedrības uzmanību, gan arī piespiedis Krieviju sakoncentrēt visus tai pieejamos resursus," vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu eksperte Sintija Broka.
Eksperte arī minēja, ka itin bieži medijos izskan viedoklis, ka Krievijas militārie resursi ir ierobežoti, tāpēc Maskava savus spēkus Sīrijā dislocē. Taču secinājumus par šādu rīcību jāveic piesardzīgi.
"Krievijas mērķi Sīrijā nekad nav bijusi aktīva karadarbība tādā konvencionālā līmeni, kāda tā šobrīd ir, piemēram, Ukrainā. Krievija vienmēr ir bijusi Asada spēku sabiedrotais, kas palīdz Asada spēkiem, jeb nodrošina dažāda veida militārās piegādes," stāstīja Broka.
"Krievijas primārais mērķis jau nav bijis pilna mēroga karadarbība pret vienu vai otru pusi Sīrijā. Tas, kāpēc mēs šobrīd redzam tādu Krievijas pieklusinātāku aktivitāti Sīrijā, protams, viens ir Ukraina, bet otrkārt - Sīrijas kara aktīvā fāze ir galā. Tur nenotiek tik aktīva karadarbība, kā no 2015. līdz 2017. gadam. Līdz ar to, tie blakus elementi, kas ietekmē tādu Krievijas aktivitātes trūkumu reģionā, ir saistīti ar Ukrainu, bet ne tikai."
Kopumā Sīrijas nākotne gan joprojām izskatās smaga, un risinājumus tās problēmām atrast ir grūti.
"Atcerēsimies, ka Sīrija, tostarp arī Irāna un, protams, arī Krievija, šobrīd iekļautas to valstu sarakstā, pret kurām piemērotas ļoti plašas (Rietumu) sankcijas. Gan no investoru (perspektīvas), gan spriežot pēc starptautiskās ekonomikas principiem, tas ļoti sašaurina iespējas attīstīties nacionālā līmenī. Īstermiņā tas nemainīsies, jo Rietumu politika pret Asadu ir pietiekami skaidra un es domāju, ka tuvākā un pārredzamā nākotnē tā tāda arī paliks," sacīja Broka.
Pētniece arī piebilda, ka tāpat jāņem vērā Sīrijas reģionālā dinamika - proti, jau ilgu laiku un vēl pirms kara sākuma, Sīrijas diktatoru Asadu lielā mērā bija izolējušas Tuvo Austrumu sabiedrotās, tostarp pārtikušās Persijas līča valstis - Irāna, Izraēla un Saūda Arābija.
"Bet tagad jau mēs redzam, ka aizvadītajā maijā, kad norisinājās arābu valstu samits, Asads tika uzaicināts un ļoti laipni uzņemts. Mēs redzam, ka šī dinamika atgriežas, tāpēc es tādā vidējā termiņā paredzētu, ka šīs attiecības varētu atsākties," sacīja Broka, "Un tādām (Persijas) līča valstīm, kurām cilvēktiesību jautājumi un dažādi citi pārkāpumi, kas mums, rietumniekiem, šķiet nozīmīgi, bet viņiem nē - šīs valstis varētu stiprināt saites un arī meklēt investīciju iespējas."
Tāpat pētniece minēja, ka plaši sankcionētās valstis var veidot sava veida koalīciju un sadarboties, lai kopīgi apietu Rietumu uzliktās sankcijas.
"Šobrīd, manuprāt, ka situācija ir daudz labvēlīgāka nekā tā bija pirms gada vai diviem, pateicoties tam, ka Tuvo Austrumu valstis ir uzsākušas dialogu, lai arī tādos daudzpusējos formātos, bet tomēr sarunas ar Asadu ir atsākušās. Viņš arvien vairāk tiek integrēts politisko un diplomātisko sarunu procesos, bet kā tas ietekmēs sadarbību ar Rietumiem, to šobrīd būtu pāragri spriest," papildināja Broka.
Sīrija ir fundamentāli salauzta valsts, tikmēr vērtēja domnīcas "Eiropadome ārējo attiecību jautājumos" Tuvo Austrumu eksperts Džulians Barns-Deisijs:
"Asads it kā ir uzvarējis pilsoņu karā, bet viņam nav resursu, lai atgūtu varu pār visu valsti, vai to kaut kādā saprātīgā veidā atjaunotu. Režīms kontrolē valsts būtiskākos reģionus, taču Ziemeļaustrumos ir amerikāņu un kurdu kontrolētas teritorijas, bet Ziemeļrietumus joprojām kontrolē džihādisti un Turcijas atbalstīti grupējumi."
Eksperts arī teica, ka Sīrijas ekonomika ir pilnībā bankrotējusi, bet cilvēku dzīves līmenis valsti arvien dramatiski krīt.
"Drošības situācija ir drausmīga, valsts ir kļuvusi par tranzīta ceļu narkotiku biznesam. Un visšausmīgākajā situācijā ir Sīrijas iedzīvotāji, kuri neredz izeju starp režīma stingro dūri un totāli sabrukušo ekonomiku."
Tikmēr Krievijas un Sīrijas draudzīgās attiecības pastiprina Bašara al Asada un viņa ģimenes locekļu attiecības ar Krieviju. Sīrijas diktatora dēls tikko absolvēja Maskavas universitāti. Dēla izlaidumā ieradās viņa māte un Sīrijas diktatora sieva Asma. Intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" viņa teica, ka Krievijas draugi nevilcinājās ar palīdzības sniegšanu Sīrijas karā, tādēļ arī Sīrija nekavēsies palīdzēt karā ar Ukrainu.
KONTEKSTS:
2011. gada sākumā vairākās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs iedzīvotāji sacēlās pret ilggadējiem autokrātiem. Protestu vilnis ieguva nosaukumu "arābu pavasaris". To rezultātā gāza nedemokrātiskos vadītājus Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un Jemenā.
Arī Sīrijas iedzīvotāji izgāja ielās, lai paustu neapmierinātību ar tolaik jau vairāk nekā desmit gadus valdījušo autoritāro prezidentu Bašāru al Asadu. Viņš pret protestētājiem nosūtīja armiju, kas bez žēlastības apspieda demonstrācijas.
Režīma opozicionāri ķērās pie ieročiem. Tā rezultātā Sīrijā izcēlās pilsoņu karš, kurā Asadam lojālie spēki cīnījās pret neskaitāmiem dumpinieku grupējumiem, kuri nereti apkaroja arī viens otru. Pēc dažiem gadiem valstī izveidojušos varas vakuumu izmantoja džihādistu grupējums "Islāma valsts", kas pārņēma kontroli plašā teritorijā. Visas konfliktā karojošās puses ir apsūdzētas kara noziegumos un kliedzošos cilvēktiesību pārkāpumos.
