Pat vispaviršākais lasītājs pamanīs, ka visvairāk DP savā publiskajā pārskatā brīdina par Krievijas specdienestu darbībām.
Krievijas specdienesti turpina izrādīt interesi par Latvijas iedzīvotājiem, kuri regulāri apmeklē šo valsti. Īpašu interesi raisa personas, kuras iesaistītas kontrabandā, jo ir viegli ietekmējamas un šantažējamas.
Vietējās labējo vai kreiso ekstrēmistu organizācijas Latvijā nav populāras. Arī par reliģiska fundamentālisma radītām terorisma briesmām, pagaidām nav iemesla satraukties. Lielākie draudi mūsu valstij meklējami citur.
Krievijas īstenotās tautiešu politikas intensitāte 2014. gadā paaugstināsies un turpinās radīt nozīmīgākos riskus valsts iekārtai. Pozīcijas nostiprina tā sauktais profesionālais tautiešu kodols. Šīs personas no aktivitātēm gūst personīgu labumu. Tiesa, iezīmējās paaudžu konflikts starp profesionālajiem tautiešiem un jaunās paaudzes tautiešu politikas aktīvistiem.
Šos aktīvistus Drošības policija arī nekautrējas saukt vārdā. Turklāt šoreiz ziņojumā pat ievietotas viņu fotogrāfijas.
Tā dēvētie profesionālie tautieši esot, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko un Josifs Korens, bet jauno paaudzi pārstāv tādi aktīvisti, kā Ilarions Girss un Elizabete Krivcova. Drošības policija uzskata, ka domstarpības starp šiem aktīvistiem rada cīņa par Krievijas piešķirto finansējumu, jo viņu vidū pastāv aizdomas par šīs naudas piesavināšanos. Neesot mazinājušies arī uzbrukumi informatīvajai telpai.
Turpinās Krievijas interesēm atbilstošu stereotipu un mītu izplatība, piemēram, ka Latvijā „atdzimst fašisms”. Lai to panāktu tiek tiražēts pareizo ekspertu un politiķu viedoklis, turklāt daudzus no viņiem par "ekspertiem" padarījuši paši mediji.
Kā piemēru var minēt tā dēvēto "Nepilsoņu kongresu" – Drošības policija ziņo, ka šīs organizācijas starptautisko aktivitāšu plānošanā savu roku pielikusi viena no lielākajām Lielbritānijas sabiedrisko attiecību aģentūrām “Bell Pottinger”. Šī aģentūra sadarbojas arī ar Krievijas enerģētikas, derīgo izrakteņu un banku sektoru.
Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds norāda, ka šis Drošības policijas ziņojums ir daļa no valstu cīņas par cilvēku prātiem un sirdīm.
„Mums ir daļēji jāpaļaujas, ka ņemot vērā pēc šī te stāsta, pēc tā, ka tiek ļoti detalizēti norādītas konkrētu cilvēku darbības, kopējā gatavība krīzes situācijām gan uz iekšu, kas ir DP pārraudzībā, gan daļēji uz āru, kas ir vairāk SAB pārraudzībā, nu ir pietiekoši efektīva un ir augstā līmenī. Bet par to, diemžēl, mēs varētu uzzināt tikai reālā krīzes situācijā,” saka Sprūds.
Tikmēr Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors norāda – cerams, ka pašreizējie Ukrainas notikumi beidzot liks politiķiem šādus ziņojumus nevis vienkārši pieņemt zināšanai, bet mērķtiecīgi pievērsties aprakstīto risku mazināšanai. „Pozitīvi, ka par to ir runāts. Svarīgi, lai Latvijas politiķi uz to pareizi reaģētu. Šāda veida ziņojumi gan no DP gan SAB jau gadiem tiek sagatavoti. Jautājums, ir ko ir darījuši Latvijas politiķi šo risku prevencijai? Es nedomāju, ka ir darīts pietiekami,” saka Kudors.
DP ieskatā, tuvojoties Saeimas vēlēšanām un Latvijas prezidentūrai ES, šogad ārzemju spiegi Latvijā kļūs tikai aktīvāki.
