Pievērt acis uz Krievijas mērķiem Sīrijā nozīmētu nopietnu piekāpšanos Kremlim, taču ilgāka attiecību skaidrošana starp lielvalstīm izraisītu vēl lielāku bēgļu pieplūdumu, kā arī haosu Tuvajos Austrumos.
Spārnoto raķešu palaišana no Krievijas karakuģiem Kaspijas jūrā, raidot tās pret mērķiem Sīrijā, ir vēl vairāk sarežģījusi Rietumvalstu, bet jo īpaši ASV pozīcijas Tuvajos Austrumos.
“The Washington Post” secina – vislielākais zaudētājs šobrīd ir ASV prezidents Baraks Obama, savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kā to klusinātās balsīs atzīstot Baltā nama administrācijas pārstāvji, ir guvis zināmas taktiskas uzvaras. Tiesa, tikai šobrīd. Rietumvalstu analītiķi uzskata, ka ilgtermiņā Putins un Kremlis nonāks starp dzirnakmeņiem, iemantojot pašas Krievijas musulmaņu dusmas un pavēršot pret sevi “Islāma valsts” naidu. Līdz šim “Islāma valsts” kā savu lielāko ārējo ienaidnieku pozicionēja ASV.
“Tuvie Austrumi šobrīd ir vieta, kur jau sāk cīnīties vietējie spēlētāji par savām tiesībām, un ārzemnieki tiek jau izspiesti ārā. Šī šiītu koalīcija ir ļoti dīvaina, jo pašā Krievijā lielākoties musulmaņu iedzīvotāji ir sunnīti,” norāda profesors, orientālists Leons Taivāns.
Ja Krievijas operācija Sīrijā nebūs ātra un triumfāla, tad Krievijas prezidentu var gaidīt smaga kritika paša mājās, kur pārāk daudzi vēl labi atceras karu Afganistānā un lielos Padomju Savienības zaudējumus kalnainajā valstī.
Jaunākie Krievijas neatkarīgā socioloģisko pētījumu veicēja “Levadas centra” aptaujas rezultāti liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa — 72% krievu atbalsta valsts īstenotos uzlidojumus Sīrijā. Taču lielāks skaits – 78% pieļauj, ka tā patiesi var kļūt par vēl vienu Afganistānu.
Zīmīgi, ka ceturtdien Krievija nāca klajā ar paziņojumu arī attiecībā uz Afganistānu, kas līdz šim bija ASV un starptautiskās koalīcijas pūliņu mērķis.
Ģenerālis, Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valerijs Gerasimovs pavēstīja, ka “līdz ar krīzi Tuvajos Austrumos, kur lielāko daļu Sīrijas un Irākas teritorijas kontrolē teroristiskā organizācija “Islāma valsts” un kur ASV vadītā starptautiskā koalīcija nav nesusi panākumus, stāvoklis Afaganistānā raisa lielas bažas, arvien pieaugošās teroristu aktivitātes kavē Afganistānas attīstību”.
Lai gan Krievija paziņojusi par to, ka Sīrijā Krievijas kaujinieki veiks arī sauszemes uzbrukumus, ASV dienesti sauszemes karaspēka vienību klātbūtni vēl nav apliecinājuši. Šobrīd sauszemes kaujās Asada spēkus veido tā Sīrijas armijas daļa, kas palikusi uzticīga autoritārajam valsts līderim.
Toties Krievijas gaisa spēku triecieni pret Sīrijas opozīcijas grupējumu mērķiem un “Islāma valsti” ir ļāvuši Sīrijas armijai pāriet uzbrukumā. Iepriekš tās pozīcijas bija ļoti vājas un Damaska zaudēja arvien jaunas teritorijas.
Ar pārsteidzošu paziņojumu nākusi klajā ASV balstītās Irākas valdības pārstāvji. Bagdāde esot gatava izskatīt iespēju, ka Krievijas gaisa spēki ar uzlidojumiem no gaisa palīdz cīņā ar “Islāma valsti”, kas kontrolē plašus apgabalus Irākas ziemeļu un austrumu daļā. Tiesa, Irākas premjerministrs Al Abādī norādīja, ka tam nepieciešama konflikta novēršana abu lielvalstu starpā.
Attiecības starp lielvalstīm ir ļoti saspringtas un Savienotās Valstis nav arī atsaukšās Maskavas rosinājumam koordinēt uzlidojumus un militārās operācijas konflikta plosītajos reģionos Sīrijā un Irākā.
Jau vēstīts, ka Rietumi pēdējās dienās vairākas reizes uzsvēruši, ka netic Krievijas centieniem cīņā ar terorismu. Krievijas rīcības dēļ dzīvības zaudē civiliedzīvotāji un ir iespējama vēl lielāka bēgļu plūsma uz kaimiņvalstīm un Eiropu.
