Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Kaujas un uzbrukumi
- Arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē, lai iesaistītos cīņā pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu, pavēstījusi Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
- Ukrainas puse vēsta, ka tās spēki gūst panākumus Kijivas priekšpilsētās, atspiežot Krievijas spēkus tālāk prom no galvaspilsētas. Armija atguvusi pilsētas 35 kilometrus uz austrumiem no Kijivas.
- Mariupolē joprojām Krievijas spēki cenšas ieņemt pilsētu, un šī vieta, kā vēsta Ukrainas puse, ir viena no retajām, kur krievu spēki nav apstājušies.
- Zaporižjas pilsētā no 26. marta pulksten 20.00 līdz 28. marta pulksten 5.00 ieviesta komandantstunda.
Civiliedzīvotāji
- Uz laiku Krievijas spēku okupētajās Ukrainas apdzīvotajās vietās Krievijas spēki turpina īstenot pasākumus, lai atturētu iedzīvotājus no pretošanās krievu spēkiem. Piemēram, apcietina aktīvistus vai nejauši izvēlētus cilvēkus uz ielas.
- Ukrainas izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas spēki piespiedu kārtā deportējuši ap 6000 cilvēku no Mariupoles un citām vietām, apgalvojot, ka tā ir evakuācija.
- Ceturtdien aptuveni 2700 cilvēku varējuši pamest aplenkto un izpostīto Mariupoli.
- Harkivas apgabalā, kā vēsta Ukrainas puse, Krievijas spēki vilina vietējos iedzīvotājus, kuri sadarbojas ar okupantiem, nolaupīt bērnus, lai tādējādi terorizētu iedzīvotājus.
Sankcijas pret Krieviju
- Eiropas Savienība vienojusies ar ASV par atkarības mazināšanu no Krievijas energoresursiem. Vienošanās citstarp paredz, ka Savienotās Valstis blokam līdz gada beigām piegādās vismaz 15 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes ar mērķi samazināt Krievijas gāzes izmantošanu.
- Vācija paziņojusi, ka tā līdz jūnijam uz pusi samazinās Krievijas naftas importu, savukārt līdz rudenim Vācija pārtrauks ogļu importu no Krievijas.
- ASV pavēstījusi par jaunām sankcijām pret Krievijas likumdevējiem, oligarhiem un aizsardzības uzņēmumiem. Sankcijas, arī aktīvu iesaldēšana ASV, piemērotas 328 Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputātiem un 48 aizsardzības uzņēmumiem.
- Austrālijas valdība paplašinājusi sankciju sarakstu, pievienojot tajā vēl 22 ar Krievijas propagandas un dezinformācijas izplatīšanu saistītas personas. Sankcijām pakļauts arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un viņa ģimene.
- Japānas valdība nākusi klajā ar jaunām sankcijām pret Krieviju. Tās vērstas pret vairāk nekā 100 personām un organizācijām. Sankcijas skar gan Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātas valdības personas un viņu ģimenes, gan citus Krievijas elites pārstāvjus un vairākus uzņēmumus.
- Dažādas Eiropas valstis kopumā konfiscējušas jau vairāk nekā divdesmit jahtas saistībā ar sankcijām, kas noteiktas pret Krievijas fiziskām un juridiskām personām.
Pasaules reakcija un analītiķu vērtējums
- ASV lēš, ka līdz 60% Krievijas augstas precizitātes raķešu Ukrainā nav trāpījušas mērķī. Raķetes netrāpīšanai mērķī var būt dažādi cēloņi – no neveiksmīgas palaišanas līdz raķetes nesprāgšanai trieciena laikā.
- Žurnāla "Forbes" aplēses liecina, ka Ukrainas armijai tagad ir par 43 tankiem vairāk nekā kara sākumā. Pēc analītiķu domām, kopš kara sākuma Krievijas armija ir zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.
- ASV prezidents Džo Baidens piektdien apmeklē Polijas pilsētu Žešovu, kas atrodas 80 kilometrus no Ukrainas robežas. Žešovā Baidenu sagaidīs Polijas prezidents Andžejs Duda. Paredzēts, ka Baidens Polijā tiksies ar ASV karavīriem un tiks informēts par to, kā Polija tiek galā ar vairākiem miljoniem ukraiņu bēgļu.
- Sagaidāms, ka Polija atvērs valsts programmu un piesaistīs Eiropas Savienības finansējumu mājokļu būvniecībai Ukrainas bēgļiem. Eiropas Savienība ir solījusi piešķirt 3,4 miljardus eiro, lai palīdzētu valstīm uzņemt bēgļus no Ukrainas.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
