ĪSUMĀ:
- ES un ASV ir noslēgušas vienošanos par papildu sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm Eiropai.
- Jau šogad ES valstis saņems no ASV 15 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes.
- Problēmas rada tas, ka trūkst gāzes transporta kuģu, terminālu un infrastruktūras gāzes pieņemšanai.
- ES dalībvalstis vēlas arī apvienot spēkus sarunās ar gāzes piegādātājiem, lai šādi samazinātu cenas.
- Vācija apņemas līdz jūnijam uz pusi samazinās Krievijas naftas importu, bet līdz rudenim pārtraukt ogļu importu no Krievijas.
Eiropas Savienība un ASV vienojas par dabasgāzes piegādēm
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
ES un ASV vienošanās paredz, ka līdz gada beigām ASV blokam piegādās vismaz 15 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes.
Lai mazinātu atkarību no Krievijas fosilās enerģijas, tiks izveidota darba grupa, par ko vēlāk paziņos ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, ziņo AFP. Darba grupa, sadarbojoties ar ES dalībvalstīm, strādās, lai “līdz 2030. gadam nodrošinātu pieprasījumu pēc aptuveni 50 miljardiem kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes no ASV”, paziņojuši ES pārstāvji.
“Darba grupu “Enerģijas drošībai” vadīs Baltā nama un Eiropas Komisijas prezidenta pārstāvji. Tā darbosies, lai nodrošinātu enerģētisko drošību Ukrainai un ES, gatavojoties nākamajai ziemai, vienlaikus atbalstot ES mērķi izbeigt savu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā,” teikts paziņojumā.
Eksperti gan norāda, ka piegādes gan šobrīd varētu būt problemātiskas, jo trūkst gāzes transporta kuģu.
Tāpat Eiropai vēl jāizbūvē termināli un infrastruktūra, lai sašķidrināto gāzi tādos apjomos varētu pieņemt.
AFP, atsaucoties uz ES datiem, vēsta, ka Krievija blokam ik gadu piegādā ap 150 miljardiem kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes un ASV gāzes piegādes 2021. gada pirmajā pusē veidoja 6,3% no kopējā piegāžu apjoma.
ES jau iepriekš bija paziņojusi par ambicioziem plāniem šogad par divām trešdaļām samazināt Krievijas gāzes importu, bet līdz desmitgades beigām pārtraukt to pilnībā.
Lai pielāgotos, vajadzēs laiku
ASV bija diezgan viegli atteikties no Krievijas energoresursiem, jo šī valsts tos gandrīz neizmanto. Savukārt Eiropai tas rada lielāku izaicinājumu. Tādēļ panāktā vienošanās par papildu sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV uz Eiropu ir būtisks solis, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
„Jo tas aizstās sašķidrinātās dabasgāzes apjomu, ko mēs pašlaik saņemam no Krievijas. Savukārt nākotnē ASV un Eiropas Savienība nodrošinās stabilu sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījumu un piedāvājumu par vismaz 50 miljardiem kubikmetriem līdz 2030.gadam. Šie 50 miljardi kubikmetru gadā aizstās trešdaļu no Krievijas gāzes, kas šobrīd tiek piegādāta Eiropai. Tā kā mēs esam ceļā, lai saņemtu piegādes no dažādiem mūsu draugiem un partneriem, kas ir uzticami piegādātāji, un atteiktos no Krievijas gāzes,” sacīja Leiena.
ASV prezidents Džo Baidens atkārtoja, ka Kremlis izmanto naudu no fosilo kurināmo pārdošanas, lai finansētu karu ar Ukrainu. Tādēļ ir būtiski pēc iespējas ātrāk samazināt naudas apjomu, kas tiek pārskaitīts uz Krieviju.
Tomēr arī Baidens atzina, ka tas nav pāris mēnešu, bet gan pāris gadu jautājums: „Lai pielāgotu gāzes piegādes tīklus un citu infrastruktūru, kas ir uzcelta iepriekšējās desmitgadēs, būs nepieciešams zināms laiks. Tādēļ mums ir jānodrošina, ka ģimenes Eiropā var pārziemot šo un nākamo ziemu, kamēr mēs ceļam infrastruktūru daudzveidīgai, izturīgai un tīrai nākotnes enerģētikai. Tajā pat laikā šī krīze rada iespēju paātrināt mūsu ieguldījumus tīrajos enerģijas avotos.”
Kopīgie iepirkumi
ASV sašķidrinātā dabasgāze īstermiņā nepalīdzēs samazināt cenas patērētājiem.
Tādēļ Eiropas Savienības valstu līderi gandrīz visu piektdienu veltīja sarunām par citiem iespējamiem risinājumiem.
Viens no tiem ir kopīgie gāzes iepirkumi, par kuriem iestājas Bulgārijas premjers Kirils Petkovs: „Es gribētu, lai mēs runātu vienotā balsī, kad iepērkam ārvalstu energoresursus Eiropas Savienībai. Mums ir jālieto mūsu tirgus spēks, lai visi kopā mēs varētu pazemināt cenas, kas savukārt samazinātu cenas pārējās jomās, pat patēriņa precēm.”
Citas idejas ietver elektroenerģijas cenas aprēķina formulas izmaiņas, lai izslēgtu no tās gāzes cenu, kas šobrīd ir dārgākā komponente, vai arī noteikt maksimālo gāzes iepirkuma cenu.
Bet abi priekšlikumi ir pretrunīgi, jo, visticamāk, prasa kompensācijas vai nu elektrības ražotājiem vai gāzes piegādātājiem, un nav skaidrs, kas šo naudu maksās.
Tikmēr dalībvalstis izlīdzas ar atbalsta mehānismu iedzīvotājiem, lai palīdzētu samaksāt augsto elektrības cenu. Un šonedēļ EK atļāva valdībām līdz gada beigām palīdzēt arī uzņēmumu, kompensējot elektrības cenas celšanos un tam nebūs jāiet caur sarežģīto valsts atbalsta procedūru.
"Ir panākta vienošanās, ka ir nopietni jāskata, kā mēs varētu tirgus modeli uzlabot, tai skaitā iespēju atkabināt gāzes cenu no elektrības gala cenas vai tās [gāzes cenas] ietekmes proporcijas samazināšanu. Mēs uzdevām pārskatīt Eiropas elektrības tirgus uzbūves modeli, kā tas ir uzlabojams, īpaši ņemot vērā jaunos kara apstākļus. Galvenais, kas man liekas svarīgi, ka ir iespēja daļēji apiet sankcijas šobrīd. Mēs gribam to cilpu savilkt tā, lai tās nevarētu apiet, jo nav jau jēgas pieņemt sankcijas, ja kāds tās apiet. Tagad liks lielu uzsvaru uz to, ka sankcijas nav apejamas, lai būtu lielāka jēga arī nākamajām," sacīja Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Vācija apņemas mazināt Krievijas naftas un ogļu importu
Gan Vācija un Nīderlande īpaši pretojas tūlītējam embargo Krievijas gāzei un naftai, uz ko aicina Baltija un Polija. Tomēr, ņemot vērā vispārējo spiedienu, tās aktīvi meklē alternatīvas.
Tikmēr Vācija paziņojusi, ka tā līdz jūnijam uz pusi samazinās Krievijas naftas importu, savukārt līdz rudenim Vācija pārtrauks ogļu importu no Krievijas, atsaucoties uz Vācijas Ekonomikas ministriju, ziņo AFP.
Piektdien Vācija paziņoja, ka tā krasi samazinās energoresursu iepirkumus no Krievijas, reaģējot uz Maskavas lēmumu iebrukt Ukrainā. Paredzēts, ka Vācija līdz jūnijam uz pusi samazinās Krievijas naftas importa apjomu, bet līdz rudenim pārtrauks no Krievijas importēt ogles.
Vācijas ekonomikas un klimata ministrs Roberts Habeks sacīja: “Pēdējās nedēļās ar visiem iesaistītajiem partneriem esam ieguldījuši lielus pūliņus, lai no Krievijas importētu mazāk fosilās enerģijas un paplašinātu mūsu piegādes bāzi. Jau sperti pirmie nozīmīgie soļi, lai mūs atbrīvotu no Krievijas importa grožiem.”
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
