Krievijas kara noziegumu izmeklēšanu koordinēs G7 valstis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Rietumvalstīs aktivizējas diskusijas par speciālas tiesas jeb tribunāla izveidi Krievijas tiesāšanai par kara noziegumiem. Nolemts, ka noziegumu izmeklēšanu koordinēs G7 jeb septiņas pasaules rūpnieciski attīstītākās valstis.

Ukrainas izmeklētāji ir dokumentējuši gandrīz 50 000 kara noziegumu un konstatējuši ap 600 aizdomās turamo par šo noziegumu pastrādāšanu. Būs jāsavāc simtiem tūkstošu pierādījumu. Tā situāciju raksturoja G7 tieslietu ministru sanāksmē, norādot, ka galvenais ir nodrošināt, ka pierādījumi ir savākti tik kvalitatīvi, lai panāktu rezultātu.

"Ir liela vienotība, ka mums ir jāsauc pie kriminālatbildības arī Krievijas vadības līmenis. Nevar piemērot principu: pakārt mazos, bet lielajiem ļaujiet iet," uzsver Vācijas tieslietu ministrs Marko Bušmans.

"Mēs esam spējīgi – pat saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem – saukt pie atbildības par kara noziegumiem līdz pat augstākajām pakāpēm. Tomēr valsts izmeklēšanas iestādēm ir noteikti ierobežojumi, piemēram, valstu vadītājiem. Taču uz Starptautisko Krimināltiesu tas neattiecas, un tāpēc mēs ļoti ceram, ka, piemēram, tur tiks veiktas izmeklēšanas pret visu Krievijas vadību par noziegumiem pret cilvēci."

Lai varētu notiesāt Krievijas augstākās amatpersonas, Eiropas Komisijā ir iecere par "specializētu tiesu". Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena vēsta, ka Ukrainā gājuši bojā jau vairāk nekā 20 000 civiliedzīvotāju.

"Turpinot atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu, mēs piedāvājam izveidot specializētu tiesu, ko atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija, lai izmeklētu un sauktu pie atbildības par Krievijas agresijas noziegumu. Mēs esam gatavi sākt strādāt ar starptautisko sabiedrību, lai iegūtu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu šai specializētajai tiesai."

Pēc Eiropas Komisijas sniegtajiem datiem Ukrainai nodarītais kaitējums tiek lēsts 600 miljardu eiro apmērā. Līdz šim izdevies bloķēt 300 miljardus Krievijas centrālo banku rezervju un iesaldēt 19 miljardus eiro Krievijas oligarhu naudas.

"Īstermiņā mēs kopā ar partneriem varētu izveidot struktūru, lai pārvaldītu šos fondus un tos ieguldītu. Mēs tad izmantotu ieņēmumus Ukrainai. Un pēc sankciju atcelšanas šie līdzekļi būtu jāizmanto, lai Krievija izmaksātu pilnu kompensāciju par Ukrainai nodarīto kaitējumu," norāda fon der Leiena.

"Mēs strādāsim pie starptautiska līguma ar mūsu partneriem, lai tas būtu iespējams, un kopīgi varēsim atrast likumīgus veidus, kā to sasniegt. Krievijas šausminošie noziegumi nepaliks nesodīti."

Uz speciālas tiesas jeb tribunāla veidošanu uzstāj arī Ukraina, norāda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mums ir jāizstrādā nepieciešamā juridiskā arhitektūra, lai tribunāls darbotos. Mums ir pilnībā jāīsteno šis mūsu miera formulas punkts un patiešām jānodrošina taisnīgums pēc šī kara, tāpat kā pēc Otrā pasaules kara. Es ticu, ka Lielbritānija parādīs savu līderību tieši šajā cīņā par taisnību."

Uz to vizītē Lielbritānijā aicināja Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska, atgādinot britiem arī no parlamenta tribīnes, ka šobrīd Ukrainai, Eiropai un pasaulei ir vajadzīgs tāds taisnīgums, kāds bija Otrā pasaules kara laikā, kad tika panākta vienošanās par nacistu tiesāšanu Nirnbergas tribunālā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti