Krievijas Valsts dome vēlas nepieļaut sagūstīto "Azov" Ukrainas karavīru apmaiņu, vispirms tos tiesājot. Ukrainas karavīru evakuācija no "Azovstaļ" rūpnīcas tika sākta maija otrajā pusē, Ukrainas karavīrus izvedot uz Krievijas okupētajām teritorijām.
Vēl jūnija sākumā tika norādīts, ka Ukrainas izlūkdienesti sazinās ar karavīriem, kas sagūstīti "Azovstaļ" rūpnīcā Mariupolē, un ka Kijiva dara visu iespējamo, lai nodrošinātu viņu atbrīvošanu.
Neskaidrība joprojām pastāv par simtiem Krievijas spēku gūstā nonākušo karavīru likteņiem. Krievija paziņojusi, ka rūpnīcā gūstā tika saņemti aptuveni 2500 Ukrainas karavīru. Ukrainas amatpersonas un karavīru radinieki mudinājuši Maskavu izturēties pret karavīriem kā pret karagūstekņiem. Kijiva vēlas, lai viņi tiktu atgriezti, veicot ieslodzīto apmaiņu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
