"Grībauskaite savos izteikumos pārspēj pat visekstrēmistiskākos paziņojumus, kas izskan no nacionālradikāļu Kijevā mutēm," paziņoja Krievijas ĀM oficiāls pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs ministrijas interneta vietnē ievietotā komentārā "saistībā ar Lietuvas prezidentes provokatīviem izteikumiem".
Jau ziņots, ka Grībauskaite intervijā sabiedriskajai radiostacijai ceturtdien paziņoja, ka agresija var izplatīties Eiropā, ja Krieviju Ukrainā neviens neapturēs, un nosauca Krieviju par teroristisku valsti. "Pašlaik Ukraina cīnās par mieru visā Eiropā, par mums visiem. Ja teroristiska valsts, kas īsteno agresiju pret savu kaimiņu, netiek apturēta, tāda agresija var izplatīties Eiropā un ārpus tās robežām," teica Lietuvas prezidente.
Grībauskaite arī uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešams visaptverošs atbalsts. "Politiskais, humānais un militārais atbalsts ir nepieciešams šai valstij, šiem cilvēkiem, kas izvēlējās demokrātijas ceļu, kas izvēlējās paši vadīt valsti, kas izlēma par virzienu savai valstij, tas ir uz Eiropas Savienību, lai viņi varētu to darīt bez spiediena, bez militāras intervences un agresijas," sacīja Lietuvas prezidente.
Viņa norādīja, ka Ukrainai ir jāstājas pretī ne tikai militāram uzbrukumam, bet arī ekonomikas un informācijas agresijai, kā arī pret Ukrainu vērstai korupcijai. "Lietuva - tāpat kā citas Eiropas valstis - apzinās, ka par mieru ir jācīnās, miers ir jāaizstāv, neatkarība un suverenitāte ir neaizskarama, katrai tautai ir tiesības uz savu valsti un nevienai - nedz mazai, nedz lielai valstij - nav pār to teikšanas," uzsvēra Grībauskaite.
"Tādēļ, mums visiem ir skaidri jāpasaka pašreizējam Kremlim, pašreizējai Krievijas vadībai, ka tādas darbības nekad netiks pieļautas," piebilda Lietuvas prezidente.
Krievijas ĀM paziņoja, ka Grībauskaite ceturtdien savā intervijā "no jauna uzsāka jau tradicionālos rupjos uzbrukumus, kas adresēti Krievijai, aizrunājoties līdz tam, ka nosauca mūsu valsti Ukrainas notikumu kontekstā par "teroristisku valsti"". "Viņa arī bez aplinkiem aicināja sniegt atbalstu, tostarp militāru, tagadējam Ukrainas režīmam, paziņojot, ka gadījumā, ja "Krievijas agresija" netiks apturēta, šī "agresija" var izplatīties arī tālāk Eiropā," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.
"Viss, ko viņa runā, neveicina, gluži otrādi - tikai apgrūtina risinājumu meklēšanu Ukrainas krīzes noregulēšanai. Vairumā valstu saprātīgi domājoši politiķi, kuri necenšas iepatikties marģināļiem, bet tiešām ir nobažījušies par situāciju Ukrainā un lietu stāvokli Eiropā un pasaulē, vadās no citas, atbildīgas pieejas," paziņoja Lukaševičs.
"Būtu labi, ja Lietuvas prezidente apvaldītu savu komjaunietes degsmi, neizrādītu kompleksus par savu "padomju pagātni", kura acīmredzot spiež viņu būt "svētākai par Romas pāvestu"," piebilda Lukaševičs.
Grībauskaites oficiālajā biogrāfijā teikts, ka 1983.gadā viņa pabeigusi toreizējo Ļeņingradas Universitāti politekonomijas specialitātē. 1983.-1984.gadā Grībauskaite vadīja Viļņas Augstākās kompartijas skolas lauksaimniecības kabinetu, bet no 1985.gada līdz 1990.gada jūnijam bija politekonomijas katedras pasniedzēja šajā mācību iestādē.
Lukaševičs atzīmēja, ka "politiķa vieduma pakāpi nosaka nevis uzmācīga tieksme provocēt konfliktus un aizvainot kaimiņus, bet prasme atrast konstruktīvus risinājumus, ņemot vērā reālo situāciju, kas izveidojusies Ukrainā, tostarp ārzemju darboņu dēļ, kuri februārī atbalstīja antikonstitucionālu valsts apvērsumu, bet tagad mudina Kijevas varas iestādes uz militāru avantūru pret savu tautu".
