Krievija varētu prasīt Ukrainai priekšlaicīgi atdot triju miljardu ASV dolāru aizdevumu

Krievija sestdien brīdināja Ukrainu, ka varētu pieprasīt trīs miljardus ASV dolāru liela aizdevuma priekšlaicīgu atmaksu, kas tika piešķirts vēl bijušā prezidenta Viktora Janukoviča režīmam. Maskava apgalvo, ka Kijeva pārkāpusi aizdevuma vienošanās noteikumus. Šī summa atbilst desmitajai daļai šogad plānotajiem Ukrainas budžeta ieņēmumiem. Krievija ar šādu paziņojumu nākusi klajā pirms nākamnedēļ iespējamām miera sarunām, kuras gan aizēno ziņas par kauju pastiprināšanos Ukrainas austrumos.

Krievija 2013.gada decembrī ar toreizējo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču vienojās par 15 miljardus ASV dolāru lielu aizdevumu Kijevai pēc tam, kad viņš bija attiecies parakstīt asociācijas līgumu ar ES.

Turpinoties masu protestiem Maidanā, Janukoviča režīms paspēja saņemt tikai pirmo pārskaitījumu - trīs miljardus dolāru. Pērn februārī viņš aizbēga uz Krieviju, un Maskava vienošanos iesaldēja.

Tagad Kremlis jautājumu par šiem trim miljardiem dolāru pacēlis dienas gaismā. Finanšu ministrs Antons Siluanovs sestdien apsūdzēja Kijevu aizdevuma noteikumu pārkāpšanā. Proti, tajos bijis iekļauts punkts, ka Ukrainas valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta, Siluanova tiekto citē aģentūra „Interfax”. Līdz ar to Maskavai esot „visi pamatojumi šī aizdevuma priekšlaicīgas atmaksas pieprasīšanai,” tomēr lēmums vēl nav pieņemts, piebilda finanšu ministrs. Viņš arī sacīja, ka aizdevuma atmaksas termiņš ir šī gada decembris, taču Ukrainas budžetā neesot paredzēti līdzekļi šīs summas segšanai.
Ja Maskava tiešām pieprasīs Kijevai pirms termiņa atmaksāt trīs miljardus dolāru, tas var kļūt par nopietnu triecienu Ukrainas valsts budžetam. Tie būtu aptuveni 10% no šogad paredzētajiem ieņēmumiem - saskaņā ar decembrī apstiprināto budžeta projektu, budžeta ieņēmumi paredzēti 475 miljardu grivnu jeb 30 miljardu dolāru apmērā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau decembrī izteicās, ka Maskavai ir tiesības pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa dzēšanu. Toreiz intervijā Vācijas sabiedriskajai raidorganizācijai ARD viņš arī piebilda, ka Krievija atturēšoties no šādas rīcības. „Ja [Krievija] to izdarīs, sabruks visa finanšu sistēma,” brīdināja Putins.

Krievijas finanšu ministrs ar sestdien brīdinošajiem izteikumiem nāca klajā pirms nākamnedēļ iespējamām augsta līmeņa sarunām, kuru mērķis būtu mēģināt rast iespējas atrisināt konfliktu starp Krieviju un Ukrainu.

Nākamceturtdien Kazahstānas galvaspilsētā Astanā varētu notikt tikšanās starp Putinu, Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Tomēr gan Kremlis, gan Berlīne izteikušies, ka konkrēts datums, kad notiktu šādas sarunas, vēl tiek apspriests

Vācijas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka pirmdien Berlīnē Ukrainas un Krievijas ārlietu ministri tikies ar Vācijas un Francijas kolēģiem, lai apspriestu krīzi. Ministri arī mēģinās vienoties par valstu līderu gaidāmo sarunu laiku un apspriežamo tematu loku.

Merkele un Olands pēdējās dienās gan likuši noprast, ka darīts pārāk maz ilgstoša pamiera nodrošināšanai Ukrainas austrumos. Tāpat tiek ziņots par jaunām sadursmēm starp Ukrainas armiju un prokrieviskiem separātistiem. Varasiestādes Kijevā šodien ziņoja, ka pēdējas diennakts laikā kaujās austrumos bojā gājuši divi karavīri, bet vēl 20 ievainoti. Līdz ar to, saskaņā ar Ukrainas militāristu teikto, kopš ceturtdienas miruši seši karavīri. Armijas amatpersonas piektdien paziņoja, ka prokrieviskie separātisti ir pastiprinājuši valdības pozīciju apšaudīšanu pirms nākamnedēļ iespējamām sarunām. Kauju pastiprināšanās konstatēta mēnesi pēc tam, kad atjaunotā pamiera vienošanās decembrī pieklusināja karadarbību.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti