Krievijā turpinās balsojums par konstitūcijas labojumiem, bet jau publisko rezultātu

Krievijā turpinās balsojums par prezidenta ierosinātajām izmaiņām konstitūcijā. Lai arī līdz balsošanas beigām vēl atlikušas divas dienas, jau publiskoti dati par vēlētāju aktivitāti un izdarīto izvēli. Novērotāji uzsver, ka šādi tiek ietekmēta balsotāju izvēle, taču varas iestādes pārkāpumus nesaskata, rosinot līdzīgu daudzu dienu balsojumu nākotnē piemērot arī citām vēlēšanām.  

ĪSUMĀ:

  • Krievijā turpinās balsojums par prezidenta ierosinātajām izmaiņām konstitūcijā.
  • Līdz balsošanas beigām vēl divas dienas, bet jau publiskoti dati par izdarīto izvēli.
  • Balsojuši 37%, izmaiņas atbalstot 76%.
  • Novērotāji uzsver, ka šādi tiek ietekmēta balsotāju izvēle.
  • Aptaujas veicēji: Dati ir publiskoti milzīgā pieprasījuma dēļ.
  • Centrālā vēlēšanu komisija: Nekas pretlikumīgs nav izdarīts.
  • Daudz ziņo par dažādiem pārkāpumiem balsošanas gaitā.
  • Federācijas padomes priekšsēdētāja jau ierosina vairāku dienu balsošanu arī citās vēlēšanās.  

Balsojums par pretrunīgi vērtētajām izmaiņām Krievijas konstitūcijā sākās pirms četrām dienām, un to laikā savu viedokli ir pauduši vairāk nekā 40 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie dati liecina, ka vēlētāju aktivitāte ir pārsniegusi 37%.

Lai arī šis balsojums, kura norise tā arī likumos konkrēti nav atrunāta, turpināsies vēl divas dienas, Viskrievijas Sabiedriskās domas izpētes centrs jeb VCIOM pirmdien, 29. jūnijā, ir publiskojis vēlētāju aptauju rezultātus.

Krievijas turpinās balsojums par konstitūcijas labojumiem, bet jau publisko rezultātuUģis Lībietis

    Tie liecina, ka pārliecinošs vairākums – 76% nobalsojušo – ir atbalstījuši valdības piedāvātās izmaiņas. Tās attiecas gan uz jautājumiem par pensijām un minimālo algu, gan uz prezidenta pilnvarām un termiņiem, kas faktiski ļautu prezidentam Vladimiram Putinam saglabāt valsts prezidenta krēslu vēl uz 16 gadiem.

    Šādu datu publiskošanu vēlēšanu uzraugošās kustības “Golos” pārstāvji nosaukuši par atklātu mēģinājumu ietekmēt iedzīvotāju viedokli.

    VCIOM gan norāda, ka dati ir publiskoti milzīgā pieprasījuma dēļ un tie vēlētāju viedokli neietekmēšot. Arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova norādījusi, ka aptaujas veicējiem esot ieteikts nepublicēt datus līdz balsojuma beigām, taču patiesībā nekas pretlikumīgs neesot izdarīts.

    Īpaši liela satraukuma nav arī par skaitliski daudzajiem ziņojumiem par dažādiem pārkāpumiem balsošanas gaitā. Jau kopš pirmās balsošanas dienas nerimst ziņojumi par to, ka vēlētājiem savu viedokli ir izdevies paust divreiz.

    Piemēram, Sanktpēterburgā aizplombētu un caurspīdīgu urnu vietā mājas balsojumos tiek izmantotas ar līmlenti aizlīmētas kartona kastes.

    Oficiāli par tautas balsojuma galveno dienu tiek uzskatīts 1. jūlijs un, kā novērojis televīzijas kanāls “Dožģ”, tieši šajā dienā Krievijas pensiju fonds izmaksās 10 000 rubļu lielus pabalstus par bērniem vecumā līdz 16 gadiem. Šādi pabalsti tika izmaksāti arī jūnijā, un mērķis esot arī jūlija pabalstus izmaksāt pēc iespējas ātrāk. Tieši tāpēc Kremļa pārstāvji šādā sakritībā neko dīvainu nesaredz.

    Un, iespējams, ka tieši šajā dienā savu balsi par izstrādātajām konstitūcijas izmaiņām paudīs arī Vladimirs Putins.

    Turpinoties balsojumam, Krievijas konstitucionālā tiesa ir atteikusies izskatīt Tamāras Rozunkovas sūdzību par Vladimira Putina izsludināto balsojumu par konstitūcijas labojumiem.

    Rozunkova uzskatīja, ka prezidenta rīkojums ir pretlikumīgs un balsošana būtu jāaptur, taču tiesa atzina šo sūdzību par neatbilstošu likumam par Konstitucionālo tiesu.

    Tikmēr Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko jau ierosinājusi, ka šāda daudzu dienu balsošana būtu jāattiecina arī uz citām vēlēšanām.

    Pēc Matvijenko vārdiem, pilsoņiem šādā formātā esot iespējas izvēlēties sev piemērotāko balsošanas laiku, turklāt tas esot daudz drošāk no epidemioloģiskā skatu punkta.

    KONTEKSTS:

    Apstiprinot grozījumus konstitūcijā, Krievijas parlamenta abas palātas šā gada 11. martā lēma, ka Krievijas prezidents Putins varēs kandidēt uz jaunu pilnvaru termiņu. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo konstitūciju Putinam, kurš pie varas ir jau divas desmitgades, pēc pilnvaru termiņa beigām 2024. gadā vairs nebūtu tiesību kandidēt atkārtoti. Jaunās izmaiņas paredz dzēst līdzšinējos Putina pilnvaru termiņus un sākt to uzskaiti no jauna.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti