Krievijā protestos pret mobilizāciju aizturēti vismaz 800 cilvēki

Protesta akcijās, kas Krievijas pilsētās sestdien notika pret karu Ukrainā un Krievijā izsludināto mobilizāciju, aizturēti vismaz 800 cilvēki. Par to liecina tīmekļa projekta "OVD Info" dati.

Sestdienas protesta akcijās Krievijā cilvēki tikuši aizturēti vairāk nekā 30 pilsētās, tostarp Permā, Irkutskā, Tomskā, Ufā, Kazaņā, Volgogradā un citās. Visvairāk aizturēto bija Maskavā, kur aizturēti teju 400 cilvēki. Sanktpēterburgā aizturēti vairāk nekā 140 cilvēki, bet Novosibirskā vismaz 70 cilvēki.

Krievijā protestos pret mobilizāciju aizturēti vismaz 800 cilvēki
00:00 / 04:11
Lejuplādēt

Maskavā un Sanktpēterburgā policija protestētājus aizturēja ar brutālu spēku. Protestētāji sisti, tostarp ar stekiem, pielietoti arī elektrošokeri.

Uz akciju Maskavā bija ierausies arī meitene ratiņkrēslā ar plakātu "Gribi būt tāds kā es?". Meitene netika aizturēta, tomēr viņai tika atņemts plakāts.

"Manuprāt, ir pienākums paust viedokli. Cilvēki nezina, ka mūsu ir daudz. Un mūsu ir daudz," vēsta viens no protestētājiem.

Zelenskis aicina Krievijas iedzīvotājus nepakļauties mobilizācijai

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā sestdienas vakarā kārtējo reiz vērsās pie Krievijas iedzīvotājiem, lai aicinātu viņus nepakļauties mobilizācijai.

"Krievu komandieriem ir vienalga par krievu dzīvībām - viņiem tikai jāpapildina tukšās vietas, ko atstājuši mirušie, ievainotie, bēgušie vai sagūstītie krievu karavīri. Jūsu valdībai ir vienalga, kas ieņems šīs vietas. Vai nu jauni IT speciālisti, kuri nav dienējuši, vai pensionāri, kuri dienēja tikai padomju armijā," teica Zelenskis.

"Tātad, ir pienācis izšķirošs brīdis: šobrīd tiek izlemts, vai jūsu dzīve beigsies vai nē. Labāk neņemt pavēsti, nekā nomirt svešā zemē kā kara noziedzniekam.

Labāk bēgt no noziedzīgās mobilizācijas, nekā būt kroplam un pēc tam tikt tiesātam par piedalīšanos agresijas karā," brīdina Zelenskis.

"Labāk ir padoties Ukrainas gūstā, nekā tikt nogalinātam no mūsu ieroču šāvieniem, absolūti godīgiem šāvieniem, jo Ukraina sevi aizstāv šajā karā. Mēs aizstāvam savu dzīvību, savus bērnus, savu brīvību."

Bažas par Krievijas provokācijām

Turpinoties Krievijā izsludinātajai daļējai mobilizācijai, ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi izteikuši viedokli, ka Krievija varētu mēģināt piespiest Ukrainas karagūstekņus cīnīties savā pusē.

Analītiķi atzīmē, ka agresorvalsts to var izdarīt, neskatoties uz rupju Ženēvas konvencijas pārkāpumu, saskaņā ar kuru nevienu karagūstekni nedrīkst nosūtīt vai aizturēt vietās, kur viņš var tikt pakļauts militārām aktivitātēm karadarbības zonā.

Pēc militāro jautājumu apskatnieka Aleksandra Kovaļenko teiktā, Krievijas karaspēks gatavo informatīvi psiholoģisko operāciju, kam sekotu asiņaina provokācija.

Proti, Krievija gatavojas paziņot, ka Oleņivkā esošie Ukrainas Bruņoto spēku karagūstekņi it kā esot gatavi karot Krievijas karaspēka pusē. Pēc tam ieslodzītie tiktu likvidēti.

Pirmajā gadījumā ieslodzīto slaktiņā vienkārši tika mēģināts vainot Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu. Tagad notiek gatavošanās pārdomātākai provokācijai vairākos posmos, piebilda eksperts.

Kremlis plāno pabeigt okupēto apgabalu aneksiju jau līdz septembra beigām

Tikmēr Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijā trešo dienu norit pseidoreferendumi. Krievijas oficiālie un neatkarīgie mediji, atsaucoties uz saviem avotiem vēsta, ka par Ukrainas teritoriju jaunu aneksiju Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu paziņot 30. septembrī, proti, nākampiektdien.

Kā raksta Kremļa propagandas medijs "TASS", 28. septembrī, nākamajā dienā pēc pseidoreferendumu noslēguma okupētajā Ukrainas daļā, Krievijas Valsts domē tiks iesniegti likumprojekti par četru Ukrainas apgabalu, kuros notiek pseidoreferendumi, iekļaušanu Krievijas sastāvā.

KONTEKSTS:

21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu. Tas vajadzīgs Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu. Pret mobilizāciju Krievijā izcēlās lieli protesti. Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti