Maskavā pie Latvijas vēstniecības bija uzstādīts lielizmēra plakāts ar “Uzvaras pieminekļa” attēlu. Akcijas dalībnieki pie tā nolika ziedus. Līdzīgs pasākums bija sarīkots pie Latvijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā, bet jau ceturtdien šāda akcija bija notikusi pie Latvijas konsulāta Pleskavā.
Latvijas Ārlietu ministrija informēja Latvijas Radio, ka piektdien pie Latvijas vēstniecības Krievijā noticis protests, kas ildzis apmēram 40 minūtes.
Pēc ministrijas aprēķiniem, protestā piedalījušies aptuveni 1000 cilvēku. Protesti notikuši arī 8. un 9. maijā.
Maskavā protesta akciju rīkoja valdošās partijas “Vienotā Krievija” jauniešu organizācija “Jaunā gvarde” kopā ar “Kaujas brālības brīvprātīgo rotu”.
“Kaujās par Latvijas atbrīvošanu savu dzīvību ziedoja tūkstošiem padomju karavīru un virsnieku. Latvijas varasiestādes ir aizmirsušas vai negrib atcerēties, pateicoties kuriem karavīriem viņu valsts dzīvo zem mierīgām debesīm,” apgalvo “Jaunās gvardes” priekšsēdētājs Antons Demidovs.
“Mēs cīnīsimies, lai mūsu senču nemirstīgo varoņdarbu piemiņa tiktu saglabāta ne tikai Krievijā, bet arī ārpus tās robežām,” pavēstīja Demidovs.
Sanktpēterburgā līdzīgā akcijā pie Latvijas ģenerālkonsulāta piedalījušies vairāk nekā 1000 cilvēku, vēsta "RIA Novosti".
“Mūsu jaunatne zina, piemin un godā savu vēsturi: šodien vairāk nekā 1000 jauniešu, solidarizējoties ar Rīgas iedzīvotājiem, kas nolika ziedus pie pieminekļa atbrīvotājiem, atnāca pie Latvijas konsulāta un noliek ziedus pie pieminekļa attēla,” vēsta Sanktpēterburgas vicegubernators Maksims Meiksins.
“Dedzība, ar kādu mūsu kaimiņvalstis metušās iznīcināt piemiņu (un pieminekļus) par Krievijas lomu uzvarā pār fašismu, kārtējo reizi apstiprina maršala Žukova pravietiskos vārdus uzreiz pēc Berlīnes ieņemšanas: “Mēs viņus atbrīvojām, bet viņi mums to nekad nepiedos.””
Latvijas rīcību komentējusi arī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Viņa apgalvo, ka “Latvijas varasiestāžu rīcība ne tikai grauj normālu starptautisko attiecību pamatus, bet arī provocē etnisku konfliktu Latvijas sabiedrībā”.
Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā Mihails Vaņins sarunā ar Krievijas medijiem pavēstījis, ka Maskava ir gatava sniegt visa veida juridisko un diplomātisko palīdzību krievu jaunietim Aleksandram, kurš tika aizturēts pēc tam, kad ieradās pie Uzvaras parka pieminekļa ar agresorvalsts Krievijas karogu rokās. Vaņins gan atzinis, ka iespējas palīdzēt esot ierobežotas, jo Aleksandrs ir Latvijas pilsonis.
KONTEKSTS:
Šogad, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, Latvijā cilvēkus aicināja nelikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā 9. maijā. Tomēr daļa iedzīvotāju to darīja.
10. maija rītā cilvēku noliktie ziedi tika aizvākti, kā to paredzēja iepriekš noteiktais plāns. Tādēļ ziedu licēji vēlreiz devās pie pieminekļa 10. maijā, un vakarā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju, tādēļ tikusi slēgta pieeja piemineklim. Latvijas Televīzija Pārdaugavā novēroja, ka vairāki sanākušie bija agresīvi un neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis iepriekš pauda pārliecību, ka Rīgas domē būs nepieciešamais atbalsts Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai. Taču, lai to varētu izdarīt pēc iespējas ātrāk, vēl nepieciešams īpašs Saeimas likums, kas atvieglotu procedūras un ļautu daļu no tām neievērot. Atliktu izstrādāt būvprojektu un atrast Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanas darbu veicēju. Tad pieminekli varētu nojaukt pāris mēnešu laikā.
Saeima sēdē ceturtdien, 12. maijā, divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos likuma grozījumus, ar kuriem tiks atcelti juridiskie šķēršļi iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.
