Krievija, Ķīna un Irāna nosoda ASV plānus modernizēt kodolarsenālu

Krievija, Ķīna un Irāna nosodījušas ASV plānus papildināt savu kodolarsenālu ar mazākas jaudas atombumbām. Vašingtonas jaunajā kodolstratēģijā teikts, ka potenciāli pretinieki pašreizējos ASV kodolieročus uzskata par pārāk jaudīgiem, lai tie tiktu pielietoti. Tādēļ nepieciešami mazākas jaudas kodolieroču.

Savienotajām Valstīm ir bažas par Ziemeļkoreju, Ķīnu un Irānu, bet uzsvars likts arī  uz Krieviju. Maskava ASV kodolpolitiku nosodījusi kā „pretkrievisku”, bet Pekina Vašingtonai pārmet „Aukstā kara mentalitāti”.

Krievija, Ķīna un Irāna nosoda ASV plānus modernizēt kodolarsenāluGints Amoliņš
    Jaunu ASV kodolspēku stratēģiju pieprasīja izstrādāt prezidents Donalds Tramps, kurš amatā stājās pirms gada. Pentagons to publicēja piektdien, 2.februārī. Saskaņā ar jauno stratēģiju, Savienotās Valstis vēlas ieviest izmaiņas savā kodolarsenālā un izstrādāt jaunas, mazākas jaudas kodolgalviņas.

    Galvenais uzsvars stratēģijā likts uz Krieviju. Vašingtonai un Maskavai katrai ir aptuveni 7000 kodolgalviņu, Krievijai nedaudz vairāk. Taču Vašingtona uztraucās, ka Maskavas ieskatā ASV pašreizējie kodolieroči ir pārāk jaudīgi, lai Savienotās Valstis tos jebkad izmantotu. Tādēļ rodas jautājumi par atturēšanas spējām. Pentagona ieskatā mazākas jaudas stratēģisko kodolieroču izstrāde šo problēmu varētu atrisināt. Tiek runāts par tādām kodolgalviņām, kuru jauda ir mazāka nekā 20 kilotonnas, kas ir līdzīgi atombumbām, kādas ASV uzmeta Japānas pilsētām Hirosimai un Nagasaki 2.pasaules kara noslēgumā.

    Stratēģija paredz, ka jaunos kodolieročus varētu palaist no zemūdenēm vai kuģiem. Tie nepalielinātu esošo ASV kodolarsenālu, bet pārveidotu jau esošās kodolgalviņas.

    Baltais Nams paziņoja, ka plāna īstenošana kodolieroču pielietošanu padarītu mazāk ticamu, un pastiprinātu atturēšanas spējas no uzbrukuma Savienotajām Valstīm.

    Pentagons teica, ka Savienoto Valstu kodolarsenāls 70 gadus garantējis ASV drošību un ka amerikāņi nevar atļauties tā novecošanos.

    ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss dokumentā paziņoja, ka stratēģija ir atbilde Krievijai, kuras pēdējo gadu militārā politika līdz ar Krimas aneksiju parādījusi, ka Maskava nolēmusi atgriezties pie „lielvaru sacensības”.

    Kā bija gaidāms, Krievija ASV plānus nosodīja. Jau sestdien Maskava paziņoja, ka ASV kodolpolitika ir „pretkrieviska” un „kareivīga”, brīdinot, ka nepieciešamības gadījumā Krievija spers atbildes soļus savas drošības garantēšanai.

    Tomēr ASV dokumentā pieminēti arī draudi no Ķīnas, Ziemeļkorejas un Irānas.

    Tādēļ nosodījumam tagad pievienojusies arī Ķīna, kas Savienotās Valstis svētdien apsūdzēja par „Aukstā kara mentalitāti” un aicināja no tās atteikties. Pekina, kuras rīcībā ir aptuveni 270 kodolgalviņas, paziņoja, ka Vašingtona pārspīlē Ķīnas draudus.

    Nosodījumam pievienojusies arī Irāna. Teherāna brīdināja, ka Savienoto Valstu jaunā kodolstratēģija cilvēci pietuvina „iznīcībai”. Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs paziņoja, ka šiem Vašingtonas plāniem pamatā ir tie paši iemesli, kas tai liek graut 2015.gadā panākot kodolvienošanos starp Irānu un pasaules lielvarām.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti