No parādu restrukturizācijas ir atkarīgs tas, vai Ukrainai būs iespējams saņemt arī turpmākus aizdevumus no Starptautiskā Valūtas fonda savas ekonomikas stabilizēšanai. Gadījumā, ja Krievija Kijevas izvirzītajiem noteikumiem nepiekritīs, Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks ir solījis pret Maskavu uzsākt tiesu darbus. Taču nekas neliecina, ka Krievija šos noteikumus varētu izpildīt.
2013. gadā Krievijas varas iestādes pieņēma lēmumu investēt 15 miljardus dolāru Ukrainas eiroobligācijās, taču tika noslēgts pirmais darījums tikai par trijiem miljardiem. Kopš tā laika abu valstu attiecības ir pilnībā mainījušās.
Taču Krievijas pozīcija jautājumā par šī parāda restrukturizāciju ir bijusi stingra un nemainīga – Kijevai ir jāapmaksā summa pilnā apjomā un noteiktajā laikā. Ukrainas finanšu iestādes vairākkārt ir uzsvērušas, ka šo Krievijas aizdevumu tās uzskata par komerciālo parādu, kuru ir nepieciešams restrukturizēt vai atlaist. Savukārt Krievija uzskata, ka šis aizdevums ir valsts parāds, kas jāatmaksā pilnībā.
Jaceņuks ir norādījis, ka 13 citi Ukrainas eiroobligāciju turētāji ir piekrituši aizdevumu restrukturizācijai, taču par Krievijas daļu šodien paredzēts sarīkot atsevišķas sarunas. Krievijas puse gan par šādām sarunām nav izrādījusi interesi, vien uzsverot, ka parādu būtu labi apmaksāt tūlīt, jo nespēja atmaksāt savas saistības izmaksās daudz vairāk, turklāt Kijevai būs jārēķinās arī ar papildu tiesu izdevumiem un kavējuma naudām.
