Kā zināms, septembra beigās, pēc tam, kad Krievija bija paziņojusi par četru Ukrainas apgabalu aneksiju, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iesniedza pieteikumu par Ukrainas uzņemšanu NATO paātrinātā kārtībā.
Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksandrs Venediktovs intervijā aģentūrai "TASS" šo Ukrainas soli raksturojis kā "propagandas gājienu".
"Kijiva lieliski saprot, ka šāds solis nozīmētu garantētu eskalāciju uz Trešo pasaules karu," apgalvo Venediktovs.
Viņš skaidro, ka gadījumā, ja Ukraina kļūtu par NATO dalībvalsti, saskaņā ar NATO līguma 5. pantu visu pārējo dalībvalstu pienākums būtu aizstāvēt Ukrainu un iesaistīties cīņā ar Krieviju.
Baltijas valstis pēc Zelenska paziņojuma uzsvēra, ka atbalsta pēc iespējas ātrāku Ukrainas uzņemšanu NATO.
Ukraine's Baltic friends fully support welcoming Ukraine into NATO as soon as possible. Ukraine's inspirational bravery can only strengthen our alliance. 🇱🇻 🇪🇪 🇱🇹 ❤️🇺🇦🌻
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) September 30, 2022
Venediktovs apgalvo, ka Rietumeiropas valstis ir daudz piesardzīgāk noskaņotas pret iespējamo Ukrainas uzņemšanu NATO.
"Paši "natovieši" apzinās šī soļa pašnāvnieciskumu. Kijivas pieprasījumu nekavējoties atbalstīja austrumeiropieši, tai skaitā baltieši, bet ar viņiem viss ir skaidrs," prāto Venediktovs.
"Savukārt nopietnākas lielvalstis, arī pati Brisele šo iniciatīvu uztvēra bez sajūsmas un uzreiz izvirzīja standarta pretargumentu komplektu – neatbilstība bloka standartiem, teritoriālo strīdu esamība utt."
Venediktovs apgalvo, ka "kolektīvo Rietumu" stratēģija esot pakāpeniski samazināt "suverēno valstu" pilnvaras: NATO tās samazinot aizsardzības jomā, bet Eiropas Savienība – ekonomikā.
"Neatkarīgas valstis galu galā tiek pārvērstas par vasaļiem. 90. gados to pašu gribēja izdarīt ar Krieviju. Centās pārliecināt, ka mums jākļūst par "normālu valsti", kas ļautu "gudrajiem" Rietumiem izlemt mūsu vietā. Patiesībā gribēja pārvērst mūs par koloniju," Venediktovs atkārto tradicionālos Kremļa propagandas argumentus.
"Bailes no visa krieviskā piespiedušas eiropiešus sava budžeta veidošanā pilnīgi nepārdomāti ieguldīt arvien vairāk līdzekļu militārajā jomā. Ilgus gadus viņi pretojās amerikāņu prasībām palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, bet tagad atklātas rusofobijas apstākļos bez liekas domāšanas atvēra maciņu," apgalvo Venediktovs.
