Krievijā aizliedz vienu no valsts vecākajām cilvēktiesību aizstāvības kustībām

Krievijas Augstākā tiesa ir apmierinājusi Tieslietu ministrijas prasību likvidēt vienu no Krievijā vecākajām cilvēktiesību aizstāvības kustībām “Par cilvēktiesībām”. Kustības vadītājs Ļevs Ponomarjovs uzskata, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar viņa vēršanos pret Federālo Drošības dienestu. Par spīti kustības likvidācijai aktīvists sola savu darbību turpināt.

Krievijā aizliedz kustību "Par cilvēktiesībām" Uģis Lībietis

    Sabiedriski politiskā kustība “Par cilvēktiesībām” Krievijā tika dibināta 1997. gadā, un savulaik tajā bija apvienojušās vairāk nekā 120 dažādas cilvēktiesību aizstāvības organizācijas no dažādiem Krievijas reģioniem. Tās galvenais mērķis vienmēr ir bijis tiesiskas valsts izveide un pilsoniskās sabiedrības attīstība Krievijā. Visu šo laiku kustību ir vadījis Ļevs Ponomarjovs. Šī gada sākumā viņa vadītā organizācija tika iekļauta ''ārvalstu aģentu'' sarakstā, un šis arī ir pirmais gads, kopš organizācija nesaņem prezidenta grantu. Lai arī kustības darbībai nepieciešamais finansējums tiešām tiek saņemts arī no ārvalstīm, Ļevs Ponomarjovs vienmēr ir noliedzis, ka būtu ārvalstu aģents.

    Pirms vairākām nedēļām Krievijas Tieslietu ministrija iesniedza prasību Augstākajā tiesā, pieprasot kustības “Par cilvēktiesībām” likvidēšanu.

    Kā iemesls tiek minēti atkārtoti un rupji organizācijas pieļautie pārkāpumi, tostarp tiekot pārkāpti arī pašas organizācijas statūti.

    Tieslietu ministrija apgalvo, ka šogad vien pret organizāciju un tās vadītāju ir sastādīti septiņi protokoli. Turklāt četri tieši par ārvalstu aģentu likuma pārkāpšanu. Pats Ponomarjovs vēl pavisam nesen tika aizturēts uz 25 diennaktīm par aicināšanu uz nesaskaņotām protesta akcijām.

    Komentējot Augstākās tiesas spriedumu, Ļevs Ponomarjovs paudis pārliecību, ka tas saistīts ar Federālā Drošības dienesta spiedienu, vienlaicīgi solot savu darbību turpināt:

    “Spiediens pret mani strauji pastiprinājās pēc tam, kad es uzsāku ar Federālo Drošības dienestu saistītas lietas. Es sarīkoju sabiedriskas kampaņas par tā dēvētajām “Tīkla” un “Jaunās varenības” lietām, mēs pastāvējām pie Federālā Drošības dienesta ēkas, sarīkojām publisku sapulci. Mani pēc tam administratīvi apcietināja un atņēma prezidenta grantu. Tāpēc es tagad varu izdzīvot tikai ar ārvalstu naudu un to arī mēģinu darīt.

    Mana organizācija tiek grauta, taču es esmu pārliecināts, ka organizācija turpinās savu darbu, bet ne kā juridiska persona.”

    Abas Ļeva Ponomarjova minētās krimināllietas – gan par organizāciju “Tīkls” gan par “Jauno Varenību” – ir saistītas ar gados jauniem cilvēkiem, kuri tiek apsūdzēti ekstrēmistu organizāciju radīšanā ar mērķi radīt masu nekārtības valstī. Cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka šādas organizācijas ir izveidotas pēc Federālā Drošības dienesta provokācijām, turklāt šajos grupējumos iefiltrēti arī drošībnieku aģenti. Tāpat tiek uzskatīts, ka krimināllietās ir daudz neprecizitāšu, pret aizturētajiem ir piemērota spīdzināšana un pieļauti daudzi citi pārkāpumi.

    Ļevs Ponomarjovs ir solījis tiesas spriedumu pārsūdzēt.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti