No ārzemēm finansētu Krievijas nevalstisko organizāciju reģistrēšana kā "ārvalstu aģenti" saistās ar spiegošanu, un netieši norāda, ka šīs organizācijas strādā ārzemju valdību labā. Tas kaitēs daudzu cilvēktiesību un vides aktīvistu grupu tēlam sabiedrības acīs. Uz to norāda pretrunīgi vērtētā likumprojekta kritiķi. Atsevišķas Krievijas nevalstiskās organizācijas apgalvo - lai saglabātu godu, tās var būs spiestas atteikties no ārvalstu finansējuma, taču tas noteikti ietekmēs organizāciju darbu, jo vietējās varas iestādes tām nepiešķirs līdzekļus, ja uzskatīs par nevēlamām.
Kritiku valdošās partijas "Vienotā Krievija" iniciatīvai paudušas arī ASV un Eiropas Savienība. Arī Apvienoto Nāciju cilvēktiesību eksperti vēl ceturtdien mudināja Krieviju atteikties no ieceres. Bet piektdien debatēs Valsts domē kāds opozīcijas deputāts apgalvoja, ka arī viņam noteikti būs jāreģistrējas kā "ārvalstu aģentam", jo viņš vācis ziedojumus, lai palīdzētu aizvadītajā nedēļā plūdos Krievijas dienvidos cietušajiem. Deputāts norādīja, ka šim mērķim vairāki simti cilvēku naudu pārskaitījuši no ārvalstīm.
Kritiķu balsis tomēr īpaši nemainīja notikumu gaitu un Valsts dome likumprojektu atbalstīja pārliecinoši - par nobalsoja 374 deputāti, pret bija trīs, bet viens atturējās. Likums paredz, ka visas nevalstiskās organizācijas Krievijā, kas tiek finansētas no ārvalstīm un iesaistās politikā vai darbojas ārvalstu vai citu starptautisko finansētāju interesēs, būs jāreģistrē kā "ārvalstu aģenti" un varas iestādes veiks daudz detalizētākas šo organizāciju darbības pārbaudes.
Likums stāsies spēkā, kad to būs atbalstījusi arī parlamenta augšpalāta Federācijas padome un parakstījis prezidents Vladimirs Putins. Domājams, ka šis process noritēs bez nozīmīgas aizķeršanās. Valdošā partija "Vienotā Krievija" apgalvo, ka likuma nolūks ir mazināt ārvalstu ietekmi Krievijas politikā un pielīdzināt vietējo likumdošanu starptautiskajā normām. Jāpiebilst, ka likumprojekts tika izstrādāts pēc tam, kad Putins apsūdzēja ASV Valsts departamentu par to opozīcijas aktīvistu finansēšanu, kas protestē pret viņa valdīšanu valstī. Pats Putins vēl pirms pāris dienām pauda atbalstu "ārvalstu aģentu" likumam, apsolot, ka turpmāk valsts piešķirs vairāk finansējuma nevalstiskajām organizācijām. Savukārt premjers Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka valsts atbalstu palielinās tām organizācijām, kuru darbība "kopumā tiks uzskatīta par noderīgu un pozitīvu" Krievijai.
Vienlaikus parlamenta apakšpalāta atbalstīja arī citu pretrunīgi vērtētu likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību par apmelošanu vai neslavas celšanu, īpaši attiecībā pret tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, piemērojot naudas sodus apmērā līdz pieciem miljoniem rubļu jeb aptuveni 90 tūkstošiem latu. Pret likuma pieņemšanu pie Valsts domes protestēja žurnālisti no vairākām mediju organizācijām, jo tas radīs papildu spiedienu uz presi. Opozīcijas deputāti paziņoja, ka tas opozīciju valdībai praktiski padara pretlikumīgu. Tomēr likuma autori aizstāvas, paziņojot, ka apmelošana ir radījusi "fizisku vardarbību" un novedusi pat pie pašnāvībām. Jāpiebilst, ka likuma pieņemšana ir zināmā mērā pārsteigums, jo tikai pagājušajā gadā šādas apsūdzības dekriminalizēja toreiz vēl prezidenta Medvedeva vadībā, kurš tādejādi centās liberalizēt Krievijas kriminālkodeksu.
