Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma savulaik kopā ar Latvijas eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku gan rīkoja pasākumus Briselē, gan kara laikā brauca pie Sīrijas prezidenta Bašara al Asada. Ždanokas bijušais partijas biedrs Andrejs Mamikins pēc neievēlēšanas uz otro termiņu EP strādāja pie Tomas par asistentu.
Šajā sasaukumā Ždanoka ir mazāk aktīva, bet Toma turpina rīkot pasākumus krievvalodīgo interešu aizstāvībai. "Jaunais dzelzs priekškars" – tā saucās šonedēļ rīkotā uzklausīšana par kara ietekmi uz pilsoņu tiesībām un krievu grūtībām iekļūt Eiropas Savienībā. Beļģijas varas iestādes vienai runātājai no Krievijas atteica vīzu iebraukšanai.
Dalībnieki – pārsvarā viesi, uz ko norādīja zilās uzlīmes, bija atbraukuši no Igaunijas un jautājumus neuzdeva.
Ja Ždanoka balsoja pret neseno EP rezolūciju, kas atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, tad Toma atturējās – vienīgā no savas politiskās grupas. Igaunijā viņa nav no marginālas opozīcijas partijas, bet ir partijas biedre parlamenta spīkerim Jiri Ratasam, kurš bijis arī Igaunijas premjers. Toma savu izvēli attaisno ar, viņasprāt, neprecīzo rezolūcijas formulējumu.
"Krievija ir vainīga šajā karā, un mēs esam ukraiņu pusē, bet es nesaprotu, kāpēc mums jālieto amerikāņu juridiskais formulējums, ja mums ir savs," teica Toma.
Eiropas Parlamenta deputāts no Francijas Bernārs Geta lika saprast, ka daļa Kremļa kritiķu retorikas nav pieņemama, lai arī beigās pats nobalsojis par rezolūciju.
"Krievija kā terorisma sponsors Ukrainā – tas ir smieklīgi," sacīja Geta. "Jo Krievija nesponsorē terorismu Ukrainā, Krievija lieto terorismu Ukrainā. Tāpēc es arī nebiju tālu no atturēšanās."
Par rezolūciju nobalsoja 83% klātesošo deputātu. Pārējiem bija iebildumi atzīt Krieviju kā valsti, kas atbalsta terorismu.
Starp 102 EP deputātiem, kas šo rezolūciju neatbalstīja, balsojot pret vai atturoties, ir arī tādi, kas to darīja iekšpolitisku apsvērumu dēļ. Acīmredzot domājot par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas pēc nepilna pusotra gada, un uzskatot, ka Kremļa vēstījumi tomēr dažviet ir aizsnieguši eiropiešu prātus un sirdis.
