Ilze Nagla: Ko jūs domājat par šī kara iespējamo iznākumu?
Garijs Kasparovs: Šis karš atgādina šaha spēli – ir melnie un ir baltie, ir ļaunuma spēks, kas cīnās ar labā spēkiem. Bet, atšķirībā no šaha, tas nevar beigties ar neizšķirtu. Nav laika. Vai nu mēs, brīvā pasaule, uzvaram, vai arī Putins uzvar, un tad mēs zaudēsim. Putins 2005. gadā ļoti skaidri pateica – PSRS sabrukums bija lielākā 20. gadsimta ģeopolitiskā katastrofa, un viņš rīkojas tam atbilstoši. Mēs varam viņu vainot visa veida noziegumos pret cilvēci, bet mēs nevaram viņu vainot plānu slepenībā. Kā vienmēr diktators melo par izdarīto. Bet attiecībā uz saviem plāniem – viņš ir atklāts. 2007. gadā šeit, Minhenes konferencē ,viņš teica – NATO ir jāatgriežas pie 1997. gada robežām. Viņš ļoti konsekventi īsteno Krievijas impērijas atjaunošanas politiku.
Vai jūtat, ka ir politiskā griba un izpratne, ka Ukrainas uzvara nozīmē, ka Krievijai jāzaudē? Vācija īsti nav gatava pateikt, ka Krievija jāsakauj.
Tas ir ļoti lēns solis pareizajā virzienā. Tas nav tikai Vācijā, pat ASV administrācijā joprojām notiek debates. Vienkāršā lieta, ko viņi nevēlas saprast – Putins nozīmē karu. Kamēr Putins būs pie varas, karš nebeigsies, jo tas ir vienīgais algoritms, kā viņš var saglabāt varu. Kara beigas nozīmē beigas Putinam. Tātad Ukrainas uzvara ir priekšnoteikums Krievijas atbrīvošanai.
Runājot par mieru un ignorējot faktu, ka Ukraina joprojām tiek okupēta un tiek pastrādāti noziegumi, tā ir Putina atbalstīšana.
Kā jūs to sajūtat personīgajā līmenī – visu mūžu esat bijis leģenda Krievijā, esat bijis saistīts ar Krieviju, bet tagad visa pasaule vēršas pret jūsu valsti?
Jums ir pilnīga taisnība, un paldies, ka uzdevāt šo jautājumu. Kopš šī slaktiņa sākuma, es, mana sieva ik rītu mostamies un jūtamies, maigi izsakoties, neērti. Tagad es saprotu, kā 1941. gadā jutās tādi vācieši kā Marlēna Dītriha vai Tomass Manns. Viņi bija pret Hitleru. Jūs nevarat viņus vainot nacistu režīma atbalstīšanā, bet viņi joprojām bija vācieši.
Es esmu cīnījies pret Putina režīmu vairāk nekā 20 gadus. Tomēr es esmu krievs un saprotu, ka mums visiem ir kolektīva atbildība. Ir atšķirība starp kolektīvo atbildību un vainu.
Bet es domāju, ka katram Krievijas patriotam tagad ir jāpalīdz Ukrainai uzvarēt šajā karā, jo tā ir mūsu iespēja. Krievijai ir jāzaudē karš. Un jo ātrāk tas notiks, jo mazāk upuru būs no abām pusēm, mazāk krievu tiks nogalināti. Viņi katru dienu kļūst par lielgabalu gaļu uz Ukrainas aizsardzības līnijām Donbasā. Šī ir iespēja Krievijai veikt šo pāreju no impēriskās sistēmas uz nacionālu valsti. Tas var beigties ar to, ka Krievija zaudēs dažas no teritorijām kā Tatarstānu, Baškortostānu, Čečeniju. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu veikta Krievijas modernizācija, kas likvidēs impērisko vīrusu no Krievijas valsts.
Man ir daži latviešu draugi, kuri ir labi izglītoti, brīvi pārvalda angļu un krievu valodu, un viņi ir pieņēmuši apzinātu lēmumu vairs nerunāt krieviski. Vai jūs domājat, ka tas ir pareizi?
Es to saprotu. Tāpat kā vācu valoda pēc Otrā pasaules kara daudzās skolās pazuda – tā ir cena, kas ir jāmaksā. Es to saprotu. Arī krievu kultūra būs viens no upuriem. Bet ko var darīt? Mēs nevaram atrisināt visas problēmas vienlaikus. Vienīgais veids, kā tikt atpakaļ, – izrādot līdzjūtību, palīdzot Ukrainai uzvarēt, palīdzot Ukrainai atjaunoties un arī mainot mūsu valsti, lai tā kļūtu par pilntiesīgu civilizēto nāciju ģimenes locekli.
Pilna intervija ar Gariju Kasparovu (angļu valodā).
