"Vēl nekad neesam uz citām valstīm nosūtījuši tik lielu karaspēku. Arī spēku pārvietošana Ķīnā mācību laikā līdz šim bijusi mazāka mēroga," izteicās Ķīnas armijas rotas komandieris Čans Lei.
Vēl vairāk uzverot sadarbību, paralēli uz Austrumu Ekonomikas forumu Vladivostokā pie Vladimira Putina ieradies Ķīnas līderis Sjī Dziņpins. No otras puses, Ķīna arī steidz uzsvērt, ka šo sadarbību nevajag pārspīlēt. Rietumu auditorijai paredzētais kompartijas laikraksts "Global Times" raksta, ka Rietumi bieži vien runājot par divām galējībām – vai nu nepārvaramām domstarpībām starp Ķīnu un Krieviju, vai arī par pilnvērtīgas militāras alianses izveidošanu, lai apvienotos pret ASV.
No Pekinas skatu punkta patiesība esot kaut kur pa vidu un tā meklējama pragmatiskā partnerībā, nevis ambīcijās mainīt pasaules kārtību.
Mācībās "Vostok 2018", kas prezentētas kā nebijuši lielas pašai Krievijai, pārspējot pat Aukstā kara manevrus "Zapad 81", piedalās 300 tūkstoši karavīru, 900 tanki un aptuveni 35 tūkstoši militārā transporta vienību un citas bruņutehnikas. Gaisā pacelsies tūkstoš lidmašīnas, helikopteri un droni, no ostām izies 80 karakuģi un apgādes kuģi.
Salīdzinājumam - šogad lielākajās NATO militārajās mācībās "Trident Juncture" Norvēģijā, arī vērienīgākajās šajā valstī kopš astoņdesmitajiem gadiem, piedalīsies 40 tūkstoši karavīru 130 lidaparātu un 70 kuģu.
NATO izsaka brīdinājumu, ka mācības liecina par Krievijas gatavošanos liela mēroga konfliktam, kamēr pati Maskava atkal izceļ mācību teju vai pacifistisko raksturu.
Tomēr, ja pērn Latvijas pierobežā notiekošo "Zapad" mācību laikā Krievija tika vainota par iespējamu Vīnes vienošanās pārkāpšanu un lielāku spēku koncentrēšanu, nekā starptautiskais dokuments atļauj, tad šī gada "Vostok" mācību dalībnieku skaits, pēc daudzu Rietumu ekspertu domām, varētu būt pārspīlēts.
