1.decembrī fotogrāfs un žurnālists Aleksandrs Zakļeckis un fotogrāfs Antons Černišs kopā ar citiem žurnālistiem strādāja pie Ukrainas prezidenta administrācijas, kur tūkstošiem demonstrantu protestēja pret Viktora Janukoviča atteikšanos parakstīt līgumu par ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību.
"Mēs, žurnālisti, visur gājām brīvi un fotografējām līdz tam brīdim, kamēr nekārtības nepārauga sadursmēs. Tur bija pilnīgi droši. Pēc tam, kad radikāli noskaņotie jaunieši sāka uz miličiem mest akmeņus un petardes, es vēl kādu brīdi fotografēju. Tad sapratu, ka ies karsti. No milicijas puses uz protestētājiem sāk mest trokšņu granātas. Tad sekoja asaru gāze. Es to saelpojos, un pagāju kādus 200 metrus nostāk. Vairāki žurnālisti nolēmām pārlaist šo trakumu blakus pagalmā," raidījumam "De facto" saka Antons Černišs.
Padzenot demonstrantus no ielas, specvienība metās pārbaudīt tuvējo apkārtni. Antons redzēja kā "Berkut" iebruka blakus pagalmā, kur arī bija žurnālisti, un sāka sist: "Viņi kliedza: "Mēs esam prese! Te ir prese!" Viņi pacēla rokas. Bija redzams, ka katram ir vairāki fotoaparāti, dažiem videokameras bija. Bija cilvēki ar mikrofoniem."
Aleksandrs Zakļeckis turpina: ""Berkuts" sāka plēst preses kartes. Kliedzām - ko jūs darāt! Mēs esam žurnālisti. Viņi pretī: "Mēs, jums maitas, parādīsim vārda brīvību un demokrātiju! " Pavēlēja gulties. Un tad sāka sist vēl stiprāk un bļāva – „Atdod kameru!" Mani dauzīja galvenokārt pa plecu. Centās sist arī pa muguru, pa nierēm. Man ļoti paveicās, jo līdzi bija mugursoma, kurā bija triecienizturīgs dators. Tam tika lielākā daļa sitienu." Tā kā Aleksandrs fotokameru neatdeva, viņu sāka arī spārdīt.
Antons Černišs: "Es izdzirdēju, kā tika doda komanda - iztīrīt otru pagalmu. Tas ir - mūsējo. (..) Es devos prom, bet "Berkut" mani panāca. Es nepretojos. Pacēlu rokas un teicu, ka esmu no preses. Kamēr vilku apliecību no kabatas, "Berkut" darbinieks man iesita pa kāju. Tur tagad liela hematoma. Tad no rokām izrāva apliecību, bet no galvas norāva cepuri. Sāka raut nost arī fotoaparātu. To es neatdevu. Tad mani nogāza zemē un aparātu sadauzīja. Blakus līdzīgi izrīkojās ar vēl trim žurnālistiem."
Pavisam cieta 53 reportieri, tostarp arī daudzi ārvalstu preses pārstāvji. Vairākiem nopietnas traumas - pārsista galva vai lauzti kauli. Antonam Černišam ar steku sasistas rokas: "Pirmajā dienā pirksti bija piepampuši. Rakstnieku namā sniedza pirmo palīdzību. Pārsēja. Otra roka, lūk, šāda. Nu jau ir labāk. Varu kaut ko darīt."
Nekas tāds līdz šim Ukrainā nebija noticis. Aleksandrs Zakļeckis: "Parasti ir komanda - žurnālistus neaiztikt! Ja viņi sākuši mērķtiecīgi medīt žurnālistus, tad ir bijusi pavēle no augšas. Visticamāk, tas nebija parasta virsnieka rīkojums. Viņi labi zina, ka tas ir prettiesiski un par to draud kriminālatbildība. Tas ir noziegums, ko soda arī starptautiskas konvencijas."
Brutālo izturēšanos pret mediju darbiniekiem asi nosodījusi Eiropas un Starptautiskā žurnālistu federācija. Ukrainas valdībai pieprasīts garantēt un aizsargāt preses brīvību.
Antons Černišs: "Vai nu mēs esam drosmīgi vai muļķi. Ja patiešām gribi izveidot labu reportāžu, uzņemt labu fotogrāfiju vai video kadru, parādīt patiesību, kā tas patiešām notika, TUR IR JĀBŪT. Mēs taču esam žurnālisti!"
Milicijas specvienība vardarbīgi izturējās arī pret aizturētajiem demonstrantiem. LTV "De facto" demonstrētajos kadros redzams, kā prezidenta administrācijas pagalmā aizturētos turpina spārdīt. Žurnālistiem ir pamatotas aizdomas, ka smagāk piekautie ievietoti slēgtā iekšlietu ministrijas slimnīcā.
Aleksandrs Zakļeckis: "Es aicinu Eiropas Savienības pārstāvjus pasludināt par persona non grata un liegt iebraukšanu Eiropas Savienībā visiem, kuri ir saistīti ar žurnālistu un studentu piekaušanu Kijevā."
Sabiedrības sašutuma un plašo protestu rezultātā Ukrainas iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko atzinis un atvainojies, ka specvienība ir pārsniegusi pilnvaras. Cerībā, ka izdosies noskaidrot arī konkrētas vainīgās amatpersonas un saukt tās pie atbildības, daudzi žurnālisti vērsušies tiesā.
