Partijas principiāli vienojušās sarīkot referendumu, kurā Katalonijas iedzīvotājiem būs jāatbild uz jautājumu, vai Katalonijai būtu jākļūst par neatkarīgu valsti, žurnālistiem sacīja Mass.
Spānijas centrālā valdība, kas jau iepriekš bija solījusi nepieļaut šāda referenduma sarīkošanu, pēc Masa paziņojuma uzsvēra, ka bloķēs Katalonijas neatkarības centienus.
"Balsojums nenotiks," sacīja Spānijas tieslietu ministrs Alberto Ruiss-Galjardons dažas minūtes pēc tam, kad Mass paziņoja par panākto vienošanos starp reģiona partijām saistībā ar referenduma datumu un jautājumu tekstu.
Mass stāstīja, ka katalāņiem referendumā tiks uzdoti divi jautājumi. Viens būs: "Vai domājiet, ka Katalonijai ir jābūt valstij, jā vai nē?". Savukārt otrs jautājums būs: "Ja jā, vai vēlaties, ka valsts ir neatkarīga?".
Panāktā vienošanās vēl jāapstiprina katras partijas iekšējām institūcijām.
Lai gan premjera Mariano Rahoja valdība ir solījusi bloķēt reģiona atdalīšanos no Spānijas ar konstitucionālu pamatojumu, Mass ceturtdien uzsvēra, ka "Spānijas valdībai būs laiks pārrunāt ar Katalonijas institūcijām to, kā šīs konsultācijas rīkot atbilstoši esošajām tiesību normām".
Katalonija ilgstoši tiek uzskatīta par Spānijas ekonomikas dzinējspēku, tomēr pēdējos gados tā ir cietusi no ekonomikas krīzes un nonākusi dziļos parados. 7,5 miljonu cilvēku, kas dzīvo Katalonijā lepojas par savu valodu un kultūru, tomēr pauduši neapmierinātību ar to, kā valdība sadala reģionu iemaksāto nodokļu naudu.
Katalonijā 1,6 miljoni cilvēku 11.septembra vakarā izveidoja ap 400 kilometru garu dzīvo ķēdi pēc Baltijas ceļa parauga, lai parādītu, ka katalāņu tautas vairākums vēlas Katalonijas neatkarību. Akcija notika atsaucoties uz 1714.gadu, kad, pēc daudzu katalāņu nacionālistu domām, 11.septembrī Spānija sāka apspiest šo tautu, kad Katalonijas karaspēku galīgi sakāva Spānijas karaļa Filipa V bruņotie spēki.
