Kādas ir ES dalībvalstu domas par Krievijas tūristu vīzu aizliegumu?

Eiropas Savienībā (ES) norisinās aktīvas diskusijas par aizliegumu izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem. Dažas valstis, tostarp Latvija, jau lēmušas vīzas Krievijas pilsoņiem neizsniegt un aicina lemt par šādu soli visas ES līmenī. Tomēr atsevišķu valstu vadītāji skaidru atbildi joprojām nesniedz vai arī pauž iebildumus vīzu aizliegumam.

Kādas ir ES dalībvalstu domas par Krievijas tūristu vīzu aizliegumu?
00:00 / 06:18
Lejuplādēt

Krievijas atpūtnieku izmantotās Šengenas vīzas, kas derīgas 26 valstīs, tostarp Šveicē un Norvēģijā, parasti personai ļauj uzturēties līdz 90 dienām 180 dienu periodā. Šīs valstis pagājušajā gadā saņēma aptuveni trīs miljonus Šengenas vīzu pieteikumu. Vairāk nekā pusi veidoja pieteikumi no Krievijas pilsoņiem, un tikai trīs procenti viņu pieteikumu tika noraidīti.

Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ vairākas ES dalībvalstis vairs neizsniedz vīzas Krievijas pilsoņiem, arī Latvija. Kaimiņos esošā Lietuva bija viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas ierobežoja Šengenas un nacionālo vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Tikmēr Igaunija no pagājušās ceturtdienas aizliegusi iebraukšanu valstī Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Igaunijas izsniegta Šengenas zonas vīza, kā arī ierobežojusi vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

Arī Somija no septembra Krievijas pilsoņiem izsniegs ievērojami mazāk tūristu vīzu, un Somijas premjere Sanna Marina ir viena no valstu vadītājiem, kas mudinājuši arī citas valsts pārstāt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem. Somijas pilsēta Lapenranta izrāda solidaritāti Ukrainai, vairākās vietās pilsētā ik dienu atskaņojot Ukrainas himnu. To dzird arī daudzie krievu tūristi, kas ierodas pilsētā.

Pilsētas mērs Kimo Jarva uzskata, ka krievu tūristu zaudēšana nozīmētu arī ekonomiskus zaudējumus, tomēr tas esot tā vērts.

“Protams, ja krievu tūristi šeit neieradīsies, tad uzņēmumiem tas būs ienākumu zaudējums.

Par to ir žēl, tomēr ir būtiski, ka neatkarīga valsts netiek ieņemta un cilvēki nemirst karā. Šīs ir daudz svarīgākas vērtības, un šajā ziņā stāvam cieši aiz Ukrainas,” stāstīja mērs Jarva.

ES prezidējošā valsts Čehija, kas pārtrauca vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem jau 25. februārī, iepriekš paziņoja, ka vispārējs aizliegums izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem varētu tikt ietverts bloka nākamajās sankcijās pret Krieviju. Arī Polijas ārlietu viceministrs Pjotrs Vavžiks atzinis, ka valsts atbalstītu vēl plašākas ES sankcijas pret Krieviju un tās varētu iekļaut arī vīzu režīma apturēšanu Krievijas pilsoņiem. Viņš gan atzina, ka lielās dalībvalstis, kuru vidū ir Vācija, Francija un Nīderlande, pret to iebilst.

Kā arguments tiek minēts tas, ka no Krievijas uz Eiropu vairs nevarēs izbraukt arī Kremļa kritiķi. Visplašāk izskanējis Vācijas viedoklis, kuras nostāja pret Krieviju un nepietiekamā palīdzība Ukrainai ne reizi vien tikusi pelta. Kanclers Olafs Šolcs izteicies, ka tas ir Krievijas diktatora Vladimira Putina karš, tādēļ viņam ir ļoti grūti pieņemt ideju par vīzu aizliegumu.

“Tas, kas mums ir būtiski, kas mums arī jāsaprot, ka ir daudzi cilvēki, kas bēg no Krievijas, jo viņi neatbalsta Krievijas režīmu.

Viņi ir aizbēguši uz daudzām Eiropas valstīm un valstīm ap Krieviju. Visi lēmumi, ko pieņemam – tiem nevajadzētu sarežģīt viņiem ceļu uz brīvību un iespējas pamest valsti, tikt prom no vadības un diktatūras Krievijā,” sacīja Šolcs.

Eiropas Ārējo attiecību padomes Berlīnes biroja politikas analītiķis Rafaels Loss uzsver, ka Vācijai vismaz vajadzētu piedāvāt risinājumus, bet Šolca vadībā tā ir bijusi kūtra un tāda ir arī tagad.

“Tas palīdzētu, ja Vācija ne tikai teiktu, ko tā nevēlas darīt, bet arī norādītu, kā tā saredz tālāko lietu virzību. Un šī ir lieta, kurā Šolca valdība šo pēdējo dažu kara mēnešu laikā nav bijusi īpaši izcila. Tā norāda, ko nav gatava darīt, tā vietā, lai piedāvātu proaktīvus priekšlikumus,” izteicās analītiķis.

Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis izteicies, ka visu ar Krievijas režīmu neapmierināto aizplūšana uz ārzemēm nespētu radīt pārmaiņu augsni pašā Krievijā.

“Mums ir jāatbild sev uz šo plašāko jautājumu – kādu Krieviju nākotnē mēs vēlamies?

Vai tās būtu divas Krievijas, proti, viena, kas ir diktatoriska, kurā ir palikuši cilvēki, kuriem viss ir vienalga. Un visi, kas ir pret karu un kuriem ir demokrātisks gars, Krieviju ir pametuši… Pat ja tie būtu 5% vai 10% pret karu noskaņotu cilvēku Krievijā, mēs runājam par miljoniem cilvēku. Vai vēlamies šo miljonus Krievijā vai ārpus tās? Es tomēr ticu, ka pārmaiņas sākas no iekšpuses,” sacīja Landsberģis.

Arī Ziemeļvalstīs, izņemot Somiju, skaidras atbildes joprojām nav. Dānijas premjerministre Mete Fredriksena norādījusi, ka priekšlikums neizsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem ir apspriežams. Savukārt Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone pavēstīja, ka viņas valdībai vēl nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Norvēģijas valdības vadītājs Jūnass Gārs Stēre paziņoja, ka viņa valsts atbalstīs jebkādu kopīgu rīcību.

Neizskatās, ka plaša mēroga aizliegumam piekritīs arī Krievijai draudzīgā Ungārija. Pozitīva nostāja pašlaik neizskan arī Eiropas dienvidos. Arī Portugāle atbalstu līdz šim nav paudusi, noteiktu nostāju nav ieņēmusi arī Grieķija.

Eiropas Komisija atzinusi, ka politiskā un tehniskā līmenī notiek diskusijas ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu, vai varētu panākt "koordinētu pieeju", taču grūti noprast, cik atbalstoša ir pati komisija un cik reāli to ir panākt.

Komisijas pārstāve Anita Hipere norādīja: “Saskaņā ar maijā izplatītajām vadlīnijām dalībvalstis var atteikt vīzas izsniegšanu pēc individuāla pieprasīja izvērtēšanas, ja konkrētā persona rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai starptautiskajām attiecībām. Dalībvalstīm jārespektē starptautiskās tiesības un jānodrošina, ka ir jābūt cilvēku kategorijām, kurām vīzas būtu jāizsniedz, un te mēs runājam par humāniem apsvērumiem, ģimenes locekļiem, žurnālistiem un disidentiem.”

Tas, vai par ES mēroga aizliegumu izdosies vienoties, varētu kļūt skaidrs augusta beigās, kad sanāksmē Prāgā par to runās dalībvalstu ārlietu ministri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti