Kāda būs Eiropas drošība bez Lielbritānijas – izlūkinformācijas lielvalsts?

Arvien aktuālāks ir jautājums, kāda būs Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sadarbība drošības jomā pēc "Brexit". Ja Lielbritānijai tiks liegtas visas dalībvalsts statusa sniegtās privilēģijas, iespējams, tas var ietekmēt gan drošības dienestu darbu, gan militāro sadarbību, gan līdzšinējos kopprojektus. Piemēram, ES globālās pozicionēšanas satelītsistēmu "Galielo". Īpaši laikā, kad kontinentā arvien vairāk runā par atsevišķu ES aizsardzības koncepciju.

Lai gan daudzās "Brexit" sarunu jomās viena puse paliks zaudētājos, bet otra uzvarētājos, drošība ir abu pušu interesēs – par to pārliecināts ir ES Drošības savienības komisārs Džulians Kings.

Viņš aicina Lielbritāniju un ES arī pēc "Brexit" saglabāt iespējami tuvāko sadarbību drošībā. To vēlas arī Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja un politiķi Eiropā, tomēr ES sarunvedēja Eiropas Komisijas noteikumi ir skaidri – valsts pēc izstāšanās nevar baudīt tās pašas privilēģijas kā dalībvalstis. Tas attiecas arī uz pieeju izlūkdienestu informācijai un dažādām informācijas dalīšanās sistēmām.

Ap šo jautājumu radīto nesaskaņu centrā vienbrīd bija nonākusi "Galileo" satelīta sistēma. Tā tika izveidota kā alternatīva amerikāņu kontrolētajai sistēmai un briti aktīvi piedalījās tās izstrādē. Šobrīd satelīta signālus izmanto dalībvalstu policijas un bruņotie spēki, kas noder teroraktu un dabas katastrofu laikā, kā arī plānojot militārās operācijas. Pēc izstāšanās briti varētu zaudēt tai piekļuvi. Un, ja briti no sistēmas tiek izslēgti, viņi piedraudējuši vairs tik cieši ar ES drošībā nesadarboties.

Un šādā gadījumā zaudētājos paliks abi, uzskata Latvijas Televīzijas uzrunātais eksperts, Atlantijas līguma asociācijas viceprezidents Džulians Lindlijs-Frenčs.

"Nevar būt nekādi Eiropas bruņotie spēki bez Lielbritānijas, kas ir viens no spēcīgākajiem militārajiem spēkiem Eiropā. Mums ir visadvancētākie izvietojamie spēki, mums ir jauni, vairāku miljardu vērti gaisa kuģu pārvadatāji, zemūdenes ar kodolspēkiem, mēs varam projicēt varu.

Briti piegādā 70% no ES izlūkinformācijas. Tāpēc ideja, ka ES varētu būt stratēģiska autonomija bez amerikāņiem vai bez britiem – tā ir fantāzija," uzskata Lindlijs-Frenčs.

Kaut arī britu aiziešana Eiropai sniedz lielāku politisko brīvību virzīt ambiciozo ideju par vienotu armiju, bez britu spēkiem vairs nevar runāt par tās efektivitāti. Lielbritānija ir kodolvasts, otrais lielākais sponsors ES aizsardzības budžetā, tai ir piektā lielākā armija ES.

Eksperti uzskata arī, ka britu aiziešana būtu zaudējums politiski, jo briti vienmēr iestājušies par sankcijām pret Krieviju un bez britu balss spiediens pret agresoriem varētu būt mazāks.

"Brexit" rada vēl citus neērtus jautājumus – daļa no britu kodolspēkiem atrodas Skotijā, kur vairākums nobalsoja par palikšanu ES, raisot jaunas diskusijas par iespējamo izstāšanos no Apvienotās Karalistes. Un galu galā Lielbritānija ir NATO dalībvalsts un ne pārāk draudzīgās sarunas par izstāšanos apdraud arī alianses solidaritāti.

"Es nāku no Jorkšīras, kur cilvēki ir ļoti tieši, un kāds draugs man teica – ja Eiropa turpina mūs apvainot, kāpēc mums būtu viņi jāsargā? Viņš izmantoja daudz stingrāku valodu. Un šis draugs balsoja par palikšanu.

Ja mēs nespējam panākt godīgu vienošanos, es baidos, ka NATO tiks grauts "Brexit" toksiskās politikas dēļ," vērtē Atlantijas līguma asociācijas viceprezidents.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti