Vai lielās starptautiskās korporācijas patiešām Austrumeiropā un Centrāleiropā tirgo zemākas kvalitātes pārtikas produktus un sadzīves ķīmiju? Slovākijā un Čehijā veiktie pētījumi parāda, ka atšķirības patiešām pastāv. Salīdzinot Austrijā un Vācijā iegādātās preces ar Slovākijā un Čehijā pieejamajiem produktiem identiskā iepakojumā, ir atklājies, ka Centrāleiropā sulās mēdz būt vairāk krāsvielu, bet veļas pulverī par 20% mazāk aktīvo vielu.
Tādēļ Polijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas vadītāji mudina Eiropas Savienību izskaust šo praksi. Slovākijas premjers Roberts Fico aizvadītajā nedēļā Briselē pasvītroja, ka šī problēma skar vismaz 65 miljonus patērētāju.
"Dažiem tas var šķist bezjēdzīgi vai smieklīgi, bet vismaz tajās valstīs, kas lūdza man aktualizēt šo jautājumu, tas tiek uzskatīts par nopietnu politisku problēmu," sacīja Fico. "Un es negribētu, lai kādi politiskie spēki to ļaunprātīgi izmantotu savā priekšvēlēšanu kampaņā. Tādēļ mums ir nepieciešams vispusīgs risinājums.”
Eiropas Komisija sola iesaistīties jautājuma risināšanā. Tomēr pagaidām līdz galam nav skaidrs, ko īsti tā var darīt, jo pārsvarā ražotāji uz iepakojuma godīgi norāda visas sastāvdaļas. Tādēļ patērētājs netiek maldināts par to, ko viņš iegādājas. Nav arī runas par to, ka šie produkti būti bīstami vai kaitīgi veselībai. Tādēļ, kā norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs, vispirms septembrī tiks izdotas vadlīnijas ar skaidrojumu, kā var labāk piemērot jau esošos Eiropas likumus šajā jomā.
Šefčovičs informēja, ka dalībvalstis ir aicinātas iesniegt vairāk pierādījumu, kas apliecina atšķirīgu preču kvalitāti. "Tas ļaus mums skaidri saprast, kur mēs varam kopīgi strādāt," viņš sacīja. "Tajā pašā laikā Eiropas Komisija strādā pie jaunām vadlīnijām dalībvalstu iestādēm, lai tās varētu labāk izmantot jau esošos likumus un spētu veiksmīgāk identificēt pretlikumīgu komercpraksi, kas notiek gadījumā, ja ražotājs vai pārdevējs maldina patērētāju par to, ko viņi pērk.”
Latvija jau ir iesniegusi prasīto informāciju Briselei. Tomēr no iestāžu atbildēm noprotams, ka
mūsu valstī nav veikts neviens pētījums, kas salīdzinātu viena un tā paša zīmola produktu kvalitāti, piemēram, Zviedrijā un Latvijā.
Tādēļ trūkst pierādījumu, lai varētu apgalvot, ka kāds starptautiskais ražotājs pie mums tirgotu zemākas kvalitātes produktus.
Slovākija, Ungārija, Čehija un Polija uzstāj, ka būtu jānosaka, ka precēm ar vienādu zīmolu un iepakojumu visā Eiropā būtu jābūt ar vienādām sastāvdaļām. Tomēr citu valstu politiķi uzskata, ka šādi Eiropa pārlieku iejauktos uzņēmējdarbībā. Atšķiras arī viedokļi par to, vai Eiropas Savienībai vispār būtu jānodarbojas ar produktu kvalitātes kontroli.
Tomēr Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers saka, ka viņam ir būtiski palīdzēt atrisināt šo jautājumu. “Mums, kā Eiropas Komisijai un Eiropas Savienībai, ir jāpierāda, ka Eiropā nav otrās šķiras pilsoņu. Visiem pilsoņiem ir vienādas tiesības, jo viņi ir arī vienlīdz cienījami," paziņoja Junkers.
Pagaidām nav skaidrs, vai Brisele varētu rosināt kādas likuma izmaiņas, lai vērstos pret produktu kvalitātes atšķirībām. To pieņemšana un ieviešana dzīvē prasītu vairākus gadus. Pastāv arī cerība, ka sabiedrības un politiķu spiediens varētu mainīt ražotāju uzvedību arī bez jaunu likumu pieņemšanas. Tomēr līdz šim kompānijas ir uzsvērušas, ka tās vienkārši pielāgo receptes dažādu valstu patērētāju gaumei.
