Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

LTV: Itālijā Krievija, Igaunijā Ķīna - kā spiego Maskava un Pekina

Pasaules panorāma

Pasaules panorāma

Jordānijas «troņu spēles» satricina valsts stabilitāti

Jordānijas stabilitāti satricina galma «Troņu spēles»

Tuvo Austrumu valsts Jordānija līdz šim tika uzskatīta par miera un stabilitātes salu reģionā, kur gandrīz visas Jordānijas kaimiņvalstis ir ierautas nebeidzamos karos un konfliktos. Taču tagad arī šīs karaļvalsts mieru satricinājusi politiska drāma, aizturētas vairākas augstas amatpersonas un klīst runas par neveiksmīgu valsts apvērsuma mēģinājumu.

Jordānijas karalis Abdulla II valda kopš 1999. gada, kad aizgāja mūžībā viņa tēvs karalis Huseins. Tolaik izskanēja runas, ka karalis Huseins gribējis, lai troni manto viņa ceturtās sievas Nūras dēls Hamza bin Huseins, bet jauneklis tolaik bija tikai 19 gadu vecs, tādēļ par karali kļuva Huseina pirmdzimtais dēls Abdulla.

Hamza tika pasludināts par kroņprinci, un Abdulla apsolīja, ka pēc viņa nāves Hamza varēs kļūt par Jordānijas valdnieku. Taču pēc dažiem gadiem viņš mainīja savas domas, un 2004. gadā Hamza zaudēja kroņprinča titulu. 59 gadus vecais Abdulla nākamā karaļa lomu ir atvēlējis savam dēlam, princim Huseinam, kuram šobrīd ir 26 gadi.

Aizdomas par apvērsumu

41 gadu vecais bijušais kroņprincis Hamza bin Huseins joprojām nav aizmirsis sava pusbrāļa, karaļa Abdullas nodarīto pārestību, tādēļ izskanēja runas, ka viņš kaldina sazvēretsību pret karali. Iepriekšējās nedēļas nogalē Hamza bin Huseins publicēja video, apgalvojot, ka vairāki viņa draugi ir arestēti, savukārt viņam pašam liegta piekļuve internetam un tālrunim.

“Veicu šo ierakstu, lai izskaidrotu, kas ar mani noticis pēdējo stundu laikā. Šorīt mani apciemoja Jordānijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks, lai informētu, ka es vairs nedrīkstu ar nevienu komunicēt un nekur doties,” vēstīja Hamza bin Huseins.

“Tas esot saistīts ar to, ka sanāksmēs, kur esmu piedalījies, vai arī sociālo tīklu ierakstos, kas saistīti ar tām sanāksmēm, ir kritizēta valdība vai karalis. Kad vaicāju, vai es esmu kritizējis, viņš to noliedza. Bet tas bija viņa brīdinājums man ar nevienu nekomunicēt un nepublicēt neko sociālajos tīklos,” norādīja karaļa pusbrālis.

Šis video, ko Hamza bin Huseins nosūtīja britu medijam BBC, izraisīja plašu rezonansi ne tikai pašā Jordānijā, bet arī pasaulē. Tiek uzskatīts, ka bijušā kroņprinča arests notika pēc tam, kad viņš ticies ar vairāku cilšu līderiem, kuru vidū viņš bauda zināmu atbalstu, un iespējams, plānojis valsts apvērsumu.

Hamza gan noliedzis, ka būtu daļa no kādas sazvērnieku grupas. Reģiona eksperti gan spriež, ka, iespējams, viņš nekad nav samierinājies ar kroņprinča titula zaudēšanu.

Zvēr mūžīgu uzticību karalim

“Šī noteikti ir pirmā reize, kad redzam tik atklātu karaliskās ģimenes kritiku, turklāt no pašas karaliskās ģimenes pārstāvja.

Kaut arī princis Hamza sāka publicēt kritiskus ierakstus "Twitter" jau pirms pāris gadiem, tagad notikušais ir nozīmīgs, jo var izmainīt to, kā cilvēki raugās uz situāciju valstī kopumā,” secina Jordānijas analītiķis Amers Sabailehs.

Valsts drošības iestādes vērsās pie karaļa Abdullas, lai šo situāciju risinātu. Karalis nolēma veikt ģimenes pārrunas, pēc kurām Hamza publiski paziņoja, ka zvēr mūžīgu uzticību karalim.

Lai arī no ārpuses šie notikumi varētu šķist kā galma drāma, viss nav tik vienkārši. Kad LTV raidījums “Pasaules panorāma” sazinājās ar Jordānijas žurnālistiem, viņi sprieda, ka tā ir lielākā politiskā krīze vairāku gadu desmitu laikā. Taču no vairāku mediju pārstāvjiem neviens nebija gatavs publiski komentēt notikušo.

Tas saistīts arī ar to, ka Jordānija aizliegusi medijiem iztirzāt karaliskās ģimenes strīdu. Kopumā saistībā ar iespējamo valsts apvērsuma mēģinājuma aizturēti vismaz 16 cilvēki, arī karaliskajai ģimenei pietuvinātie.

Bažas par vārda brīvību

“Situācijā, kad tiek apcietināts kāds augsti stāvošs cilvēks, tas jāuztver kā brīdinājums visiem pārējiem būt piesardzīgiem. Ja kāds, kurš ir tik priviliģēts, tiek apklusināts, tad kā lai to dara citi?

Diemžēl paredzu, ka šim būs graujoša ietekme uz vārda brīvību Jordānijā,” uzskata Eiropas līderu tīkla direktore Džeina Kininmonta.

Jordānija tiek uzskatīta par vienu no Tuvo Austrumu reģiona stabilākajām valstīm un galveno rietumvalstu partneri pretterorisma misijās. Tā saņem dāsnu finansējumu no Amerikas Savienotajām Valstīm, tur izvietota svarīga ASV karaspēka bāze.

Tāpat valsts uzņēmusi lielu daļu Sīrijas kara bēgļu. Ņemot vērā, ka pašā Jordānijā nav īpaši daudz dabas resursu, tā ir atkarīga no ārvalstu finansējuma. Atbalstu karalim Abdullam izteikušas vairākas valstis, tajā skaitā Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt