Bijušais Nīderlandes finanšu ministrs Jans Keiss de Jāgers ir viens no pirmajiem piemēriem, kas nāk prātā, ja runa ir par vadošajiem politiķiem, kuri savu pilnvaru laikā ir publiski atzinuši, ka ir geji. De Jāgers par to paziņoja 2011. gadā kādā intervijā, sakot, ka jau zināmu laiku dzīvo attiecībās ar vīrieti. Tas izsauca daudz pozitīvu komentāru tviterī. Tostarp cilvēki izmantoja šo brīdi, lai arī atzītos dažādās lietās. Daži, piemēram, ir atzinušies, ka raud, skatoties filmas. Citi ir bijuši tik drosmīgi, lai pateiktu, ka koriģē uzacis vai arī var stundām vērot, kā ūdens izsmidzinātājs laista dārzu. Daļa šo atzīšanos nāca arī no politiķiem, un bija domāta, lai atbalstītu toreizējo finanšu ministru un parādītu, ka mums katram ir kaut kas, par ko mēs publiski nerunājam... vismaz līdz zināmam brīdim.
De Jāgers uz to tviterī reaģēja, sakot paldies par atbalstu un piebilstot, ka viņa orientācija neesot nekāds noslēpums un nav arī temats, par ko būtu īpaši jārunā.
Ir arī vairāku citu politiķu piemēri Eiropā. Pašreizējais Luksemburgas premjers Ksavjē Betels nesen ir paziņojis, ka viņš oficiāli reģistrēs attiecības ar savu partneri. Tas tikšot darīts, tiklīdz nākamā gada sākumā Luksemburgā stāsies spēkā likums, kas atļauj viendzimuma pāriem reģistrēt attiecības. Pirms kļūt par premjeru, Betels vairākus gadus bija Luksemburgas pilsētas mērs un jau ilgstoši ir publiski atzinis, ka ir gejs. Jāpiebilst, ka pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova ielūguma, kas tika izsūtīts laikā, kad Betels vēl bija Luksemburgas pilsētas mērs, Betels kopā ar savu partneri apmeklēja Rīgas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumus šī gada janvārī.
Luksemburgas premjers vairākkārt ir norādījis, ka, viņaprāt, cilvēki par viņu ir balsojuši nevis viņa orientācijas, bet gan politiskās programmas dēļ. Pašreiz Betels ir vienīgais valdības vadītājs pasaulē, kurš ir atklāti atzinis, ka ir gejs, jo 14. oktobrī beidzās Beļģijas premjera Elio di Rupo pilnvaras.
Franciski runājošais sociāldemokrāts di Rupo bija vienīgais, kurš Beļģijā spēja izveidot valdību pēc aptuveni divu gadu garajām valdības sarunām, kas vairākkārt bija nonākušas strupceļā. Par savu orientāciju di Rupo paziņoja vēl 1996. gadā kādā televīzijas intervijā, atbildot uz tiešu intervētāja jautājumu. Toreiz beļģu politiķis esot sacījis: “Jā. Un kas no tā?”. Vēlāk di Rupo orientācija nav traucējusi viņam vairākkārt tikt ievēlētam parlamentā, kļūt par savas partijas un valdības vadītāju.
Jāpiemin arī bijusī Islandes premjere Johanns Sigurddotira. Arī viņa Islandē nāca pie varas ekonomikas krīzes karstākajā posmā - 2009. gadā un vadīja valdību līdz 2013. gada maijam. Kopš 1987. gada Sigurddotira dzīvo kopā ar rakstnieci Jonīnu Leosdotiru. Turklāt 2010. gadā, kad Islandē viendzimuma pāriem tika atļauts precēties, Sigurddotira oficiāli apprecējās ar savu ilggadējo partneri. Tas notika laikā, kad viņa bija valdības vadītāja.
