Tā bija pirmā reize, ka kad karā izmantota atombumba, un bojā gāja vismaz 140 000 cilvēku. Trīs dienas vēlāk kodolbumbu nometa arī uz Nagasaki. Debates par kodoluzbrukuma nepieciešamību turpinās joprojām. Japānas premjers Sindzo Abe paziņoja, ka ir jātiecas uz pasauli brīvu no kodolieročiem, un solīja ANO iesniegt jaunu rezolūcijas projektu par kodolieroču pilnīgu likvidēšanu.
Ceturtdienas rītā Hirosimas pilsētā Miera parkā sapulcējušies ar minūtes klusuma brīdi pieminēja upurus, kas gāja bojā un cieta tieši pirms 70 gadiem notikušajā atombumbas sprādzienā. Plkst. 8.15 pēc vietējā laika ieskanējās Hirosimas Miera zvana skaņas, iezīmējot brīdi, kad virs pilsētas uzsprāga ASV nomestā atombumba, Hirosimu pārvēršot pelnos un acumirklī nogalinot tūkstošiem cilvēku.
Ceturtdienas rītā debesis Hirosimā bija skaidras un zilas, tajās tika palaisti balti baloži. Piemiņas ceremonijā piedalījās aptuveni 50 000 cilvēku - bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, kas izdzīvoja, delegāti no vairāk nekā 100 valstīm. Daudzi nolika ziedus pie pieminekļa Miera parkā Hirosima centrā. Pieminot upurus, vēlāk cauri pilsētai plūstošajā upē tiks palaistas tūkstošiem papīra laternu.
Līdz ar Japānas premjeru Sindzo Abi ceremonijā piedalījās ASV vēstniece Kerolaina Kenedija, kā arī ASV valsts sekretāra vietniece bruņojuma kontroles un starptautiskās drošības jautājumos Rouza Getemillere - visaugstākā ASV amatpersona, kas līdz šim nosūtīta uz ikgadējo Hirosimas piemiņas ceremoniju.
Uzrunājot sapulcējušos, premjers Abe paziņoja, ka atombumba ne tikai nogalināja tūkstošiem cilvēku Hirosimā, bet arī radīja neaprakstāma ciešanas izdzīvojušajiem.
„Šodien Hirosima ir atdzimusi, un kļuvusi par kultūras un labklājības pilsētu,” paziņoja Abe. 70 gadus pēc uzbrukuma viņš atkārtoti uzsvēra pasaules miera nepieciešamību. Abe paziņoja, ka Japānai, „kā vienīgajai valstij, kurai jebkad uzbrukts ar atombumbu, ir misija izveidot pasauli bez kodolieročiem.''
„Japāna ir apņēmusies pielikt vēl lielākas pūles, lai izveidotu pasauli bez kodolieročiem. Šim mērķim turpinām aicināt uz sadarbību gan kodolvalstis, gan tās valstis, kurām nav kodolieroču. Parādot savu apņēmību, Japānas valdība šoruden Apvienotajās Nācijās iesniegs jaunu rezolūcijas projektu par kodolieroču pilnīgu likvidēšanu,” teica Abe.
Bet Hirosimas mērs Kazumi Matsui paziņoja, ka kodolieroči ir „absolūts ļaunums”. Arī viņš aicināja sākt rīkoties, lai pasaule no tiem atbrīvotos. „Kamēr kodolieroči turpinās pastāvēt, nevar zināt, kas un kad būs to nākamais upuris. Un, ja bumba tiek nomesta, postījumi izpletīsies pāri robežām,” saka Matsui.
ASV bumbvedējs urāna atombumbu virs Hirosimas nometa 1945.gada 6.augusta rītā. Tā uzsprāga aptuveni 600 metru augstumā virs pilsētas. Gandrīz viss tās tuvumā tika nolīdzināts līdz ar zemi un nodedzināts lielajā karstumā. Izdzīvojušie atceras baltu, sudrabainu uzplaiksnījumu, norādot, ka Japānas rietumu pilsēta Hirosima pārvērtās ellē. Acumirklī gāja bojā tūkstošiem cilvēku, bet ieskaitot tos, kas mira nākamajās dienās, nedēļās un mēnešos, Hirosimā kopumā mira vismaz 140 000 cilvēki.
Tā bija pirmā reize, kad tika izmantota atombumba. Kaut arī Otrais pasaules karš Eiropā bija beidzies jau maijā, Klusajā okeāna karš turpinājās, Japāni atsakoties padoties. Astoņas dienas pirms uzbrukuma Hirosimai ASV prezidents Harijs Trūmens brīdināja Japānu, ka valsts tiks iznīcināta, ja nepadosies.
Trīs dienas vēlāk, 9.augustā, ASV nometa vēl vienu atombumbu uz Nagasaki, nogalinot vēl vairākus desmitus tūkstošu cilvēku. Dažas dienas vēlāk Japāna padevās, un 2.septembrī oficiāli parakstīja kapitulācijas aktu.
Mūsdienās ASV un Japāna ir cieši sabiedrotie, bet debates par Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu ar atomieročiem turpinās. Kamēr daļa vēsturnieku norāda, ka plašie postījumi piespieda Japānu padoties un novērsa vēl lielāku upuru skaitu, ja notiktu sauszemes invāzija, citi argumentē, ka tobrīd Japāna jau bija tik ļoti kara nomocīta, ka drīzumā tik un tā tiktu sakauta un padotos.
