Japānas divpalātu parlamentā noteicošā loma ir apakšnamam - Pārstāvju palātai, kurā vairākums jau šobrīd ir Abes konservatīvajai Liberāldemokrātiskajai partijai (LDP), savukārt augšpalātā līdz šim lielāka ietekme bijusi opozīcijai, un tas lielā mērā bremzējis Abes ieceres.
Kopš decembrī notikušajām vispārējām vēlēšanām, pēc kurām par premjeru kļuva Abe, viņa reitingi ir ļoti augsti un šajās vēlēšanās tas sola gandrīz drošu uzvaru viņa blokam, kurā līdz ar LDP ietilpst arī partija "Jaunā Komeito".
Valdošā koalīcija cer iegūt abās palātās konstitucionālo vairākumu, kas tai ļautu pirmo reizi visā Japānas pēckara vēsturē veikt grozījumus konstitūcijā, vājinot tās pacifistisko ievirzi. Paredzams, ka var saasināties arī Tokijas tonis attiecībās ar Ķīnu un Dienvidkoreju, ar kurām Japānai ir teritoriālas domstarpības.
Japānas parlamenta augšpalātā ir 242 deputāti, kuru pilnvaru termiņš ir seši gadi, bet puse no viņiem tiek nomainīti ik pa trim gadiem. Apakšnamā LDP kontrolē 294 un "Jaunā Komeito" - 31 no 480 mandātiem, bet augšpalātā tām šobrīd ir attiecīgi 83 un 19 mandāti. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka svētdienas vēlēšanās koalīcija augšpalātā varētu iegūt vismaz 129 mandātus.
LDP savā priekšvēlēšanu programmā izteikusi apņemšanos nodrošināt Japānai desmit gadu garumā stabilu ekonomikas pieaugumu, kas sasniegtu 2% gadā, un lemt, vai atjaunot pēc Fukušimas AES avārijas apturēto Japānas atomelektrostaciju darbību. Abe uzskata, ka atomenerģētika Japānai nepieciešama, lai samazinātu atkarību no dārgā enerģijas importa, bet sabiedrības vairākums pēc Fukušimas traģēdijas iestājas par atteikšanos no kodolenerģijas.
