Dienas notikumu apskats

ES un Baltkrievija pastiprināti sadarbosies nelegālās migrācijas novēršanā

Dienas notikumu apskats

Junkera plāna līdzekļi drīzumā varētu sākt ieplūst arī Latvijā

Divus gadus pēc asiņainajiem Maidana notikumiem vēl nav zināms vainīgais

Jaceņuks: Lēmums par Maidana slaktiņu pieņemts Janukoviča un Putina sarunās

Lēmums par Maidana protesta akciju asiņainu izdzenāšanu Kijevas centrā ir pieņemts toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča un Krievijas prezidenta Vladimira Putina sarunās. Šādu viedokli paudis bijušais Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, izsakot pārliecību, ka operācija sagatavota ar Krievijas specdienestu palīdzību. 

Vienlaicīgi kļuvis zināms, ka Krievija oficiāli ir apstiprinājusi pagaidu patvēruma piešķiršanu Viktoram Janukovičam. Viņa advokāti cer, ka šī formalitāte palīdzēs tā dēvētās „Maidana lietas” ātrākai nonākšanai tiesā.  

Kopš plašajiem Maidana protestiem Kijevas centrā ir pagājuši jau vairāk nekā divarpus gadi, taču Ukrainas izmeklētāji joprojām aktīvi strādā pie tā, lai noskaidrotu, kurš tieši vainojams pie asiņainajām apšaudēm, kurās dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 protestu dalībnieki.

Trešdien, 12.oktobrī,  Ukrainas ģenerālprokuratūrā savas liecības par 2014.gada asiņainajiem notikumiem Maidana protestu laikā kārtējo reizi sniedza viens no Maidana līderiem un vēlāk premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.

Jau iepriekš viņš žurnālistiem bija atklājis, ka izmeklēšana cenšas noskaidrot ne tikai to, kādu lomu asiņainajā protestu apspiešanā ir spēlējušas ukraiņu amatpersonas, bet arī, piemēram to, kāda ir bijusi Polijas, Vācijas un ārlietu ministru loma, ierodoties Ukrainā un runājot ar tābrīža prezidentu Viktoru Janukoviču.

Pēc liecību sniegšanas Jaceņuks publiski paudis pārliecību, ka lēmums par Maidana izdzenāšanu ar spēku ticis pieņemts pēc Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās Sočos vēl divas nedēļas pirms apšaudēm Maidanā.

Jaceņuka rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šīs tikšanās Ukrainas iekšlietu ministrs un Drošības dienesta vadītājs esot saņēmuši rīkojumu ar Krievijas specdienestu palīdzību nekavējoties gatavot protestu pārtraukšanu ar varu. Jau toreiz esot bijusi informācija, ka sanāksmēs esot piedalījušies Krievijas spēka struktūru pārstāvji, kuriem sākotnējie ukraiņu kolēģu plāni neesot patikuši. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka Ukrainā nav speciālistu šādu asiņainu operāciju plānošanā un rīkošanā.

Tikmēr kļuvis zināms, ka Krievijas Iekšlietu ministrijas Migrācijas lietu galvenā pārvalde ir oficiāli apstiprinājusi, ka bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atrodas Krievijas teritorijā, kur viņam piešķirts pagaidu patvērums.

Bijušā prezidenta advokāts Vitālijs Serdjuks paziņojis, ka jūlijā Krievijas pusei tika iesniegts lūgums, uz kuru atbilde saņemta septembra beigās un par kuru ir informēta arī Ukrainas ģenerālprokuratūra. Advokāts paudis viedokli, ka līdz šim Ukrainas ģenerālprokuratūra tā dēvētās Maidana lietas virzību skaidroja tieši ar pierādījumu trūkumu par to, ka Janukovičs tiešām atrodas Krievijā.

Advokāts uzsver, ka šī paša iemesla dēļ prokuratūra atteikusies nopratināt gan Janukoviču, gan pašreizējās Ukrainas amatpersonas, kā arī atteikusies lietu nodot tiesai. Tagad bijušā prezidenta aizstāvji ir pārliecināti, ka ģenerālprokuratūra ir zaudējusi visus argumentus, lai lieta varētu virzīties uz priekšu. Vienlaicīgi Serdjuks pieminējis, ka no Krievijas saņemtā izziņa noraida spekulācijas par to, ka Janukovičs varētu būt pieņēmis citas valsts pilsonību.

Ukrainas puse jau vairākkārt ir mēģinājusi panākt Viktora Janukoviča izdošanu tiesāšanai dzimtenē, tostarp par valsts līdzekļu piesavināšanos īpaši lielos apmēros. Oktobra sākumā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievija ir 5 reizes atteikusies izdot Janukoviču Kijevai, savukārt par bijušo premjerministru Nikolaju Azarovu šāds atteikums saņemts trīsreiz.

Tāpat ceturtdien Ukrainas Konstitucionālā tiesa paziņojusi, ka sāks skatīt lietu par prezidenta titula atņemšanu Viktoram Janukovičam. Attiecīgu prasību tiesā bija iesniedzis pašreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko, lūdzot noskaidrot, cik konstitucionāls ir bijis pagājušā gada 4.februārī Augstākās Radas pieņemtais lēmums atņemt Janukovičam prezidenta statusu. Porošenko uzskata, ka Augstākā Rada ir pārkāpusi savas pilnvaras un pārkāpusi vairākus konstitūcijas punktus.

Jau ziņots, ka 2014.gada februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā gāzts prezidents Viktors Janukovičs.

Protesti sākās pēc Janukoviča lēmuma neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību un turpināt ciešāku sadarbību ar Krieviju, taču opozīcija skaidroja, ka vēlas gāzt Janukoviča režīmu arī tā korumpētības dēļ. Protestu apspiešanas laikā Kijevā gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.  

2014. gada 25.maijā Ukrainā notika prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kurās uzvarēja oligarhs Pjotrs Porošenko.  

Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti