Izstrādāts jauns plāns Donbasa konflikta noregulēšanai

Izstrādāts alternatīvs plāns Donbasa konflikta noregulēšanai, kas aizstātu Minskas vienošanos. Par to paziņojis Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) īpašais pārstāvis Ukrainā, austriešu politiķis Martins Saidiks. Plāns paredz ANO un EDSO ciešu sadarbību, gan palīdzot organizēt vietējās vēlēšanas, gan garantējot drošību reģionā. Pagaidām Ukrainas un Krievijas starpā gan valda nopietnas domstarpības, tostarp jautājumā par iespējamo miera uzturētāju darbību.

Minskas vienošanās alternatīva
00:00 / 02:50
Lejuplādēt

Februāra vidū apritēs četri gadi, kopš tika parakstīta Minskas vienošanās, kuras mērķis bija izbeigt bruņotu konfliktu Ukrainas austrumu daļā jeb tā dēvētajās pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas Tautas republikās. Kopš tā laika situācija reģionā īpaši nav uzlabojusies, visām konfliktā iesaistītajām pusēm apsūdzot vienai otru līguma noteikumu neievērošanā.

Virkne ekspertu norāda, ka Minskas vienošanās faktiski nedarbojas un būtu nepieciešams kāds alternatīvs risinājums.

Kā paziņojis EDSO īpašais pārstāvis Ukrainā un Minskas trīspusējā kontaktgrupā Saidiks, šāds Donbasa konflikta noregulējuma alternatīvs plāns jau ir. Ar paša Saidika izstrādāto plānu jau decembrī esot iepazīstināti EDSO ārlietu ministri, tostarp arī pārstāvji no Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas. Intervijā austriešu izdevumam „Kleine Zeitung” Saidiks paskaidrojis, ka viens no jaunā plāna galvenajiem punktiem esot vietējo vēlēšanu rīkošana kara skartajos reģionos, turklāt to nepieciešams darīt ar ārējo palīdzību. Analizējot situāciju, konstatēts, ka šādu palīdzību varētu sniegt vien ANO.

Diplomāts arī paskaidrojis, ka ANO un EDSO būtu jādarbojas nevis paralēli, bet gan kopīgi īpašā pārstāvja virsvadībā. Tas attiekšoties gan uz ANO militārajām un policijas komponentēm, gan uz EDSO novērošanas misiju, kas jau darbojas Donbasā. Jaunais plāns paredzētu arī Eiropas Savienības rekonstrukcijas aģentūras izveidi, kas Donbasā darbotos līdzīgi kā savulaik Balkānos.

Kā uzsvēris Saidiks, jauno miera plānu būtu jāparaksta „Normandijas četrinieka” valstu - Francijas, Vācijas, Ukrainas un Krievijas - vadītājiem, un pēc tam tas būtu jāratificē šo valstu parlamentos. Šī būtu ļoti nozīmīga atšķirība no Minskas vienošanās, ko ne Ukraina, ne Krievija ratificējušas nav. Ratifikācija piešķirtu šim dokumentam lielāku politisko spēku un noteiktu arī reālu atbildību par saistību nepildīšanu.

Jaunais miera plāns paredzētu nosūtīt uz Donbasa reģionu arī starptautisko miera uzturētāju misiju. Saidiks gan pagaidām nav aprēķinājis, cik lielai šai misijai vajadzētu būt. Taču tai nevajadzētu būt tik lielai kā izskanējušie 20 tūkstoši.

Jautājumā par miera uzturētājiem Kijevas un Maskavas viedokļi krasi atšķiras. Ukraina ir pieprasījusi izvietot miera uzturētājus visā okupētajā teritorijā, tostarp Krievijas robežas tuvumā, vienlaicīgi iebilstot pret pašu krievu miera uzturētāju klātbūtni misijā. Maskava sākotnēji atteicās pat apsvērt šādu miera uzturētāju nosūtīšanu, vēlāk gan piedāvājot savu variantu, kurā miera uzturētāji atrastos konflikta zonas tuvumā un uzraudzītu un apsargātu EDSO novērotājus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt