Itālijas iekšlietu ministrs Andželino Alfano atkārtoti aicinājis dalībvalstis palīdzēt uzņemt imigrantus, kas laivās šķērso ūdeņus ar mērķi nokļūt Itālijā, Maltā un Spānijā.
„Itālija vairs nevar izmitināt visus,” šādu kārtējo palīdzības saucienu raidījis Itālijas iekšlietu ministrs Andželino Alfano.
Pēdējo dienu laikā itāliešu flote netālu no valsts krastiem izglābusi ap 4000 bēgļu, kas laivās no Ziemeļāfrikas krastiem devušies uz Eiropu, lai meklētu drošu patvērumu.
Sarunā ar „Radio24 Il Sole” Andželino Alfano sacījis, ka sagaida aktīvāku rīcību no pārējās Eiropas: "Mēs, ar mūsu kuģiem izglābjam tūkstošiem migrantu. Mums ir jāpaātrina procedūras, lai izraidītu tos, kas nav tiesīgi palikt Itālijā, un uzņemt tos, kuri var šeit gūt aptvērumu. Taču tiem, kas vēlas doties tālāk uz citām valstīm, Eiropai būtu jāļauj to darīt. Arī citām Eiropas valstīm būtu jādala šīs rūpes. Itālija ir imigrantu uzņemšanas čempione, taču Eiropai būtu jāsaprot, ka mēs nevaram izmitināt ikvienu.”
Andželino Alfano pauda, ka Eiropas Savienībai vajadzētu domāt par daudz nopietnāku praktisku Eiropas robežu aizsardzību un sniegt lielāku atbalstu Eiropas robežkontroles aģentūrai „Fronteks”.
Eiropas Komisijā norāda, ka pagaidām nevienai dalībvalstij nav iespējams uzspiest imigrantu uzņemšanu, jo saskaņā ar šā brīža nosacījumiem, tikai pašu nacionālo varas iestāžu ziņā ir noteikt, cik un kādi trešo valstu pilsoņi var tikt uzņemti teritorijā.
Iekšlietu komisāres Cecīlijas Malmstrēmas pārstāvis Mikele Čerkone norāda, ka uz Eiropu pēdējā laikā plūst ne tikai darba meklētāji, tā sauktie ekonomiskie migranti, bet daudz lielākā skaitā cilvēki, kas bēg no konflikta zonām. Tie ir veci ļaudis, sievietes ar maziem bērniem, kas nereti nonāk cilvēku tirgotāju un citu noziedznieku rokās. Vienīgai ierocis pret to, viņaprāt, ir šo cilvēku izvietošana Eiropā, kur viņi būtu drošībā. No 28 dalībvalstīm aktīvas šajā ziņā ir 11.
„Mēs cenšamies izdarīt spiedienu uz valstīm, bet nevaram tām neko uzlikt par pienākumu. Patvēruma meklētāju izmitināšana ir kas tāds, ko valstis var darīt tikai un vienīgi brīvprātīgā kārtā. Taču mēs esam radījuši nepieciešamos likumus, lai šie cilvēki legāli varētu iekļūt Eiropā, un mēs arī maksājam dalībvalstīm līdz 6000 eiro par uzņemtu patvēruma meklētāju,” saka Mikele Čerkone.
Čerkone norāda, ka ES ļoti skaidri iezīmējas tās teritorijas un valstis, kurās pret imigrantiem ir visatvērtākie likumi. Puse no visiem uzturēšanās atļauju pieprasījumiem iesniegti trīs ES dalībvalstīs – Vācijā, Francijā un Zviedrijā.
