Uz nākamajā mēnesī gaidāmajām Irānas prezidenta vēlēšanām savu kandidatūru bija izvirzījuši gandrīz 700 cilvēki. Vēlēšanās varēs piedalīties tikai astoņi. Tā nolēmusi Irānas Konstitūcijas sargu padome. Ietekmīgās institūcijas uzdevums ir nodrošināt, ka kandidāti atbilst valsts pamatlikuma un Islāma kritērijiem. Viens no 12 uzraudzības komisijas locekļiem, Irānā zināms garīdznieks, jau pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 30 savu kandidatūru pieteikušās sievietes nevarēs kandidēt, jo Konstitūcija paredzot, ka to var darīt tikai vīrieši.
Tagad Konstitūcijas sargu padome nolēmusi, ka vēlēšanās nevarēs piedalīties arī divi prominenti kandidāti, kuri tiek uzskatīti par politiķiem ar mēreniem uzskatiem. Viens no tiem ir Akbars Hašemi Rafsanjani (Akbar Hashemi Rafsanjan), kurš jau bija Irānas prezidents 90. gados, kandidēja vēlēšanās arī 2005. gadā, taču zaudēja Mahmudam Ahmadinedžadam. Uzskatīts par cilvēku, kurš atbalsta vairāk brīvību, viņš izpelnījās Irānas augstākā līdera ajatollas Ali Hameneji neaptiku arī 2009. gadā. Pēc prezidenta vēlēšanām toreiz viņš kritizēja protestu vardarbīgu apspiešanu. Konstitūcijas sargu padome neminēja konkrētu iemeslu viņa diskvalifikācijai, taču tās pārstāvis iepriekš minējis, ka 78 gadus vecais Rafsanjani diez vai varētu tikt galā ar prezidenta amata pienākumiem.
Pašreizējam prezidentam Ahmadinedžadam Irānas konstitūcija liedz kandidēt uz trešo amata termiņu, taču padome noraidījusi arī viņa atbalstīto kandidātu, tuvu sabiedroto un padomnieku Esfandiaru Rahimu Mashaei (Esfandiar Rahim Mashaei). Irānā viņš pazīstams ar pretrunīgi vērtētiem reliģiskajiem uzskatiem, un konservatīvie garīdznieki viņu apsūdzējuši par centieniem graut islāmisko sistēmu Irānā. Tomēr novērotāji norāda, ka viņa izsvītrošana no kandidātu sarakstu arī liecina par konservatīvās garīdzniecības ar ajatollu Hameneji priekšgalā nepatiku pret Ahmadinedžadu.
Irānas augstākajam līderim ir nozīmīga ietekme uz Konstitūcijas sargu padomi, kuras locekļus tieši vai netieši ieceļ viņš pats. Visi astoņi kandidāti, kuriem atļauts piedalīties, tiek uzskatīti par stingri konservatīviem ar ciešām saitēm ar Irānā valdošajiem garīdzniekiem. Starp tiem ir arī Saīds Džalili, kurš atbildīgs par sarunām ar starptautisko sabiedrību par Irānas kodolprogrammu. Kā norāda laikraksts „New York Times”, gaidāmo vēlēšanu iznākums valdošajai garīdzniecībai un Irānas revolūcijas gvardei var ļaut iegūt ciešu kontroli arī pār prezidenta institūciju. Analītiķi ir pauduši aizdomas, ka konservatīvie garīdznieki ir apņēmušies prezidenta amatu likvidēt vispār, jo to ieņēmušās personas izrādījušas zināmu opozīciju ajatollam Hameneji.
