Rigikogu jeb Igaunijas parlamentā ir 101 deputāta vieta. Pēdējos četrus gadus pēc uzvaras iepriekšējā vēlēšanās valdījusi liberālā Reformu partija. Tai bijis premjera krēsls jau 10 gadus - vēl līdz pagājušā gada pavasarim tas bija Andruss Ansips. Bet viņam pirms gada atkāpjoties, lai vēlāk kļūtu par Eiropas Savienības komisāru, par premjeru kļuva Tāvi Reivass, šobrīd tikai 35 gadus vecs.
Aptaujas liecina, uzvarēs vai nu Reformu partija, vai Tallinas mēra Edgara Savisāra vadītā Centra partija. Tomēr pārējās partijas atteikušās sadarboties ar Savisāru, kurš tiek uzskatīts par prokremlisku.
Par trešo un ceturto vietu cīnās pašreizējie koalīcijas partneri - sociāldemorkāti, un iepriekšējie koalīcijas partneri - centriski labējā apvienība “Tēvzeme un ResPublica”.
Bet šajās vēlēšanās reāla iespēja pārvarēt 5% barjera, iekļūt parlamentā un līdz ar to sajaukt koalīcijas veidošanas kārtis, atņemot deputātu vietas četrām lielpartijām, ir vēl diviem politiskajiem spēkiem. Brīvā partija dominējošās partijas apsūdz par sava veida politiskā karteļa izveidošanu, sakot, ka parlamentā ir nepieciešamas jaunas asinis. Otrs politiskais spēks ir Konservatīvā tautas partija. Tā balstījusies uz savu aso retoriku pret pērn parlamentā apstiprināto likumprojektu par partnerattiecībām, kas legalizē arī viendzimuma partnerattiecības.
Debašu nozīmīgākā tēma bijusi drošība, taču strīdi nav bijuši pārāk karsti, jo vadošo partiju viedokļi par nepieciešamību stiprināt aizsardzības spējas īpaši neatšķiras.
“Starp galvenajām partijām nav fundamentālu atšķirību. Tās tikai strīdas par detaļām un to, kura partija ir labākā, lai risinātu drošības jautājumus. Piemēram, Refromu partijas sarakstos ir divi bijušie ģenerāļi, sociāldemokrātiem ir aizsardzības ministrs. Un tagad visas saka, ka mums ir labākie speciālisti,” saka laikraksta “Postimees” žurnālstis Argo Ideons.
Šķēpi vairāk lauzti par sociāli ekonomiskām lietām. Piemēram, minimālo algu. Tā šobrīd ir 390 eiro. Sociāldemokrāti sola to paaugstināt līdz 800 eiro četru gadu laikā, bet Savisāra Centra partija mērķē vēl augstāk - 1000 eiro.
Tikmēr centriski labējā “Tēvzeme un ResPublica” ar bijušo ekonomikas ministru Juhanu Partsu priekšgalā virsrakstos nokļuvusi ar solījumu algām, zemākām par 500 eiro, nepiemērot ienākuma nodokli. Savukārt valdošā Reformu partija saka, ka, ja ģimenē ir divi bērni, kas nav sasnieguši pilngadību, tad par trešo un katru nākamo valstij būtu jāmaksā pabalsts 300 eiro mēnesī. No šī gada sākuma par trešo un katru nākamo bērnu jau tiek maksāts 100 eiro pabalsts, bet par pirmajiem diviem - 45 eiro.
Pēc būtības visi šie jautājumi ir par demogrāfijas un emigrācijas problēmu risināšanu, norāda Politisko pētījumu centra “Praxis” valdes priekšsēdētāja Annika Ūdelepa. "Cilvēki arvien vairāk emigrē uz Somiju, bagātākām valstīm, kur viņi varbūt dara vienkāršāku darbu, nekā ir viņu kvalifikācija, bet saņem lielāku algu. Tie ir bijuši jautājumi par emigrāciju. Un arī ekonomiku tādā ziņā, kā radīt tādas darbavietas, kam ir lielāka pievienotā vērtība eksportam," saka Ūdelepa.
Igaunija ir pazīstama ar to, ka vēlēšanās iedzīvotāji var balsot arī internetā izmantojot elektroniskās identifikācijas kartes. Šoreiz sasniegts e-balsošanas rekords - nedēļas laikā līdz trešdienai, izmantojot internetu, savu balsi bija nodevuši 176 500 cilvēku. Tā ir gandrīz piektā daļa vēlētāju. Pieskaitot tos, kas izmantojuši iespēju iepriekšējās balsošanas periodā savu balsi balsi nodot klātienē, izvēli pirms šodienas izdarījuši jau 33% balsstiesīgo.
