Organizācijas “Glābiet bērnus” ikgadējā, starptautiskā “Māmiņu indeksā” Igaunija šogad ierindojusies 27. vietā. Taču, spriežot no LTV Tallinā satikto mammu teiktā, Igaunija varētu būt arī augstāk. Latvija gandrīz 200 valstu vidū sarakstā ierindojas 40.vietā.
Indeksa atskaites punktu sarakstā būtiska ir mātes un bērna veselība, kā arī finansiālie un sociālie apstākļi. Tallinā visu LTV uzrunāto sieviešu pirmā atbilde uz jautājumu par valsts atbalstu grūtniecības laikā un pēc tam ir vienāda – tas ir augstā līmenī.
Helina un Avelija atnākušas uz Tallinas parku ar saviem pirmdzimtajiem. Vismaz pirmo pusotru gadu viņas jūtas pilnībā nodrošinātas.
“Nauda, ko maksā par bērnu kopšanas atvaļinājumu, ir tiešām lieliska – pilna līdzšinējā alga. Es nezinu citu valsti, kas jaunajām māmiņām maksātu tik daudz. Labāku situāciju īsti nevaru iztēloties,” stāsta Helina.
Savukārt Anna ir sava trešā bērniņa gaidībās un var salīdzināt pārmaiņas. “Bērnu pabalsts palielinās kopš iepriekšējām parlamenta vēlēšanām. Un plānots, ka tas palielināsies vēl vairāk nākamajos dažos gados. Kļūst tikai labāk,” saka Anna.
Piemēram, kopš šī gada ģimenes jeb tā saucamais bērna pabalsts Igaunijā palielināts no 19 uz 45 eiro mēnesī pirmajam un otrajam bērnam un no 76 līdz 100 eiro mēnesī trešajam un katram nākamajiem bērnam.
Arī Latvijā šogad ģimenes pabalstus palielināja, taču tie tik un tā ir krietni mazāki nekā kaimiņos.
Igaunijas Sociālo lietu ministrijā pamato, ka uzsvars uz pabalstu celšanu likts, jo materiālajam nodrošinājumam ir tieša saistība ar labu veselību.
“Kad mēs skatāmies uz veselības rādītājiem, tad redzam, ka bieži augsts sociālais nodrošinājums tiešā veidā atsaucas arī uz labu veselību. Tāpēc mums būtiski sniegt ekonomisku atbalstu ģimenēm,” norāda Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Hanna Vseviova.
Ministrijā arī uzskata – grūtnieču, jauno mammu un mazuļu veselības pārbaudes valstī ir visaugstākajā līmenī. Teju visas grūtnieces vismaz reizi esot konsultējušās ar ārstu.
“Visām sievietēm, kurām ārsts apstiprina grūtniecību, nekavējoties tiek piešķirta sociālā apdrošināšana. Tā ir spēcīga motivācija, lai apmeklētu ārstu. Sievietes, kam ir veselības riski vai sarežģījumi, sūta uz slimnīcām, kurās ir šajā jomā profesionālākie mediķi un aprīkojums,” stāsta Vseviova.
2016.gadā plānots ieviest obligātu ārsta vizīti pie jaunās māmiņas un bērna uz mājām. Sākumā būs noteikta viena šāda vizīte, bet ar laiku to skaitu varētu palielināt. Anna un Helina veselības aprūpi sev un bērnam novērtē kā pietiekamu. Tikmēr Avelijai atrodas kritisks vārds par attieksmi, ja mamma izvēlas nevakcinēt mazuli.
“Protams, līdz gada vecumam ir regulāri ārsta apmeklējumi. Bet pēc tam, ja nav ieplānota neviena vakcīna, tad viņi saka – tiekamies nākamgad! Tas ir mazliet dīvaini, ka sistēmai rūp nevis bērna veselības stāvoklis, bet vakcinācija,” norāda Avelija.
Līdzīgi kā Latvijā, problēma ir arī vietas bērnudārzos lielākajās pilsētās.
“Ja paveicas, pie vietas dārziņā var tikt divos gados, parasti – trīs. Piemēram, dēlam vieta atradās trīs gadu vecumā. Līdz tam sūtījām privātajā dārziņā, kas izmaksāja diezgan daudz,” atklāj Anna.
Igaunijas ministrijā norāda – jaunu bērnudārzu celšanai ir piesaistīta Eiropas nauda, kas ļauj cerēt uz drīzu risinājumu. Visu atbalsta pasākumu centrālais mērķis, protams, ir demogrāfijas uzlabošana. Arī Igaunijā dzimstība krīzes gados ruka – no 16 tūkstošiem mazuļu 2008.gadā līdz 13,5 tūkstošiem 2013.gadā. Pērnais gads tomēr izcēlās ar faktu, ka pirmoreiz šo gadu laikā dzimstība – kaut arī tikai par diviem desmitiem – tomēr atkal augusi.
