Sarunas starp Grieķijas valdību un aizdevējiem gan turpinās. Starptautiskie aizdevēji un Grieķijas premjerministrs ir pie viena galda, jo ir ļoti svarīgi vienoties vēl līdz ES dalībvalstu vadītāju sanāksmei, kas sāksies ceturtdienas pēcpusdienā. Kā iepriekš sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele, ir ļoti svarīgi, lai ir pamats, uz kura balstoties savu vārdu teikt valstu valdībām.
Noprotams, ka strīdīgie jautājumi ir arvien tie paši – pensiju samazināšana, pievienotā vērtības nodokļa celšana precēm, lielākas nodevas uzņēmumiem un valsts turīgākajiem iedzīvotājiem, valsts uzņēmumu nodošana privātās rokās. Grieķija no savas puses ir visās šajās lietās iesniegusi savu redzējumu un piedāvājumu, taču kreditorus tas neapmierina.
Trešdien sarunās, kas tiešām ilga garas stundas, piedalījās Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņa atbildībā ir eiro valūtas stabilitāte, jo Grieķijas gadījumā eiro tiešām ir uz spēles, un pēc īsas sarunas ar Dombrovski bija saprotams, ka sarunas ir ļoti smagas.
Sarunās ir minēta arī Grieķijas izstāšanās no eirozonas. To, vai šāda varbūtība pastāv, ir ārkārtīgi grūti prognozēt, taču vismaz neoficiālās sarunās tas netiek izslēgts. Lai gan šis ir scenārijs, ko gan Grieķijas valdība, gan arī ES institūcijas un pasaules tirgi gribētu vismazāk.
Grieķijai 7,2 miljardu eiro lielais aizdevums no aizdevējiem ir jāsaņem tuvāko sešu dienu laikā, ceturtdienu ieskaitot. Tā ir nepilna nedēļa, jo pretējā gadījumā Grieķijai nebūs naudas, ko samaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un tajā pašā laikā turpināt normālu dzīvi. Tā ir neapskaužama situācija, kurā faktiski Grieķija tiešām ar vienu roku saņem, ar otru dod prom. Teorētiski SVF arī varētu izdarīt izņēmumu un pagarināt parāda atdošanas laiku, taču tas būtu nelāgs precedents, ko varētu izmantot citi, un tas, kas patlaban notiek, faktiski ir spiediena spēle: kurš izturēs – Grieķija vai aizdevēji.
Paredzams, ka līderi pievērsīsies arī bēgļu jautājumam. Valstu vadītāji apspriedīs Eiropas Komisijas rosinājumu atslogot ar bēgļiem pārpludināto Itāliju un Grieķiju, aicinot pārējās dalībvalstis brīvprātīgi uzņemt daļu no patvēruma lūdzējiem, ņemot vērā iespējas – valsts lielumu, labklājību un citus faktorus. Taču lēš, ka šo jautājumu valstu vadītāji, visticamāk, atliks līdz rudenim, jo vienotu nostāju joprojām atrast ir grūti un vairākas valstis stingri pretojas šādai iecerei.
