Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji pēdējās dienās ir risinājuši smagas sarunas, lai pagūtu iekļauties termiņā un tajā pašā laikā vienotos par abpusēji pieņemamiem nosacījumiem.
Kreditori ir pieprasījuši Grieķijai vēl vairāk samazināt izdevumus, lai valsts iekļautos prasībās un varētu turpināt saņemt finansiālu palīdzību, taču Grieķijas valdība turpina atkārtot, ka neļaus pārkāpt sarkanās līnijas, kas ir nodokļi salām, pensijām, darba tirgus reformas un tamlīdzīgi.
Grieķijai steidzami ir nepieciešami vēl vismaz astoņi miljardi eiro, kurus izmantotu pensiju, algu izmaksai, kā arī jau otrdien SVF kasē tai ir jāpārskaita 750 miljoni eiro. Šī nauda ir daļa no pirms pieciem gadiem saņemtā aizdevuma un panāktās vienošanās ar aizdevējiem, ka Grieķija pamazām sāks lielās summas atmaksāt.
SVF šajā ziņā ir nepiekāpīgs un negrasās piekrist nekādiem atvieglojumiem vai noteiktā termiņa atlaidēm. Šis patlaban ir lielākais maksājums, kādu Grieķijai pēdējā laikā būs nācies veikt, tādēļ vienošanās ar Eiropas Savienības (ES) valstu vadītājiem par astoņiem miljardiem eiro ir ļoti būtiska.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis pats ir visai skeptisks, ka vienošanos izdosies panākt, jo Grieķija negrasās piekrist kreditoru nosacījumiem.
Eiropas Komisijai (EK) un SVF ir vienāda nostāja par prasībām pret Grieķiju, taču vienošanās pirmdien nav absolūti paredzama, tā vēl aizvadītās nedēļas nogalē medijiem Briselē sacīja EK pārstāvis Margaritis Šinas. „Visas institūcijas strādā kopā, lai pirmdien panāktu vienošanos, tas ļoti skaidri apliecina mūsu ambīciju līmeni. Taču sarunas joprojām notiek, un mums jāredz, vai progress tiešām materializēsies iespējā vienoties,” sacīja Šinas.
Pēdējos piecos gados Grieķija no Starptautiskā Valūtas fonda ir aizņēmusies vairāk nekā 35 miljardus eiro, kurus pamazām ir jāsāk atdot, un šogad valstij būs jāspēj atrast vismaz septiņus miljardus eiro, ko atgriezt Valūtas fonda kasē. Un, kā norāda eksperti, no tā, vai Grieķija laikus atdos parādu, būs atkarīga arī paša fonda reputācija pasaules acīs.
Rūpīgi šajās dienās notikumus vēros arī starptautiskās reitingu aģentūras. "Moody's" jau iepriekšējās dienās, reaģējot uz sarunu spriedzi, ir samazinājusi Grieķijas kredītreitingu, norādot, ka pārrunas starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem neliecina par drīzu vienošanos.
Grieķijas valdība joprojām apgalvo, ka Atēnas negrasās pamest eirozonu, pat tad, ja asi cīnās par maksājumu mīkstināšanu un pret prasībām.
Dažādi eksperti gan norāda, ka eirozona kopumā atkal ir ļoti grūtā situācijā, jo dažas tās dalībnieces, piemēram, ietekmīgā Vācija, sāk zaudēt pacietību.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
