Alpam piederošajā sadedzinātajā mašīnā policija atrada mirstīgās atliekas un ieročus. Policija pagaidām neatklāj, vai mašīnā atrastais ir Alps, jo vēl notiek ekspertīze, taču apliecina Alpa saistību ar Donbasu.
Tāpat viņa saistību apliecinājuši paši Ukrainas brīvprātīgie.
Ziņas par sadegušo automašīnu Gērnsijas policija saņēma 8.janvārī, un transportlīdzeklī atrastas apdegušas cilvēka mirstīgās atliekas, šaujamieroči un “citi priekšmeti”. Automašīna piederēja Mikum Alpam, ziņo “Guernsey Press”. Pašu Alpu pēdējo reizi redzēja šajā dienā.
Vietējās policijas vadītājs Patriks Raiss norādīja, ka pēc tam, kad pirmo reizi izskanēja ziņas par izmeklēšanu, policijas galvenajā birojā saņemta vēstule, iespējams, no Alpa, taču pagaidām policija nevar apstiprināt vai noliegt, ka šo vēstuli patiešām uzrakstījis pats Alps.
Taču Raiss Gērnsijas policijas oficiālajā paziņojumā atzina, ka policijas ir zināms par Alpa saistību ar Ukrainas un pretkrievijas kustību, bet pagaidām gan nav konkrētu pierādījumu, kas saistītu sadegušo automašīnu ar viņa dalību Ukrainas kustībā.
Raiss uzsvēra, ka izmeklēšana ir sarežģīta un noritēs, balstoties uz pierādījumiem, nevis “spekulācijām sociālajos tīklos”.
Alps Gērnsijā ieradās 2005.gadā pie savas mātes, kura tobrīd jau dzīvoja salā, un pēdējā laikā nodarbojās ar automašīnu biznesu, vēsta “Guernsey Press”.
Ukrainas brīvprātīgo bataljons savā lapā “Facebook” paziņoja par Alpa nāvi. Paziņojumā norādīts, ka Alps pēdējo divu gadu laikā bija bataljona dalībnieks, un esot plānojis atvest brīvprātīgajiem “mašīnu, bruņuvestes, termoveļu”, taču viņu “spīdzināja un nogalināja”. Bataljona pārstāvji neapšauba, ka Alpa nāvē ir saskatāma Krievijas iesaiste; versiju par Krievijas specdienestu iesaistīšanos atkārto arī “The Daily Telegraph”.
Ukrainas bataljona “Facebook” lapā arī ievietots video, kurā bataljonā pirmo reizi ierodas cilvēks, kuru sauc par Alpu. Viņš video stāsta, ka ieradies pārliecināties, kas notiek īstenībā, par bataljonu viņš uzzinājis no “dažiem cilvēkiem, kuri no Latvijas jau bija atbraukuši”.
Latvijas Drošības policijā (DP) Rus.lsm.lv atzina, ka minētā persona DP bija zināma. Tā kā pārbaudi par šīs personas nāves apstākļiem veic Lielbritānijas kompetentās institūcijas, DP šobrīd no sīkākiem komentāriem šajā jautājumā atturas.
Vienlaikus DP norādīja, ka "atbilstoši kompetencei DP interešu lokā ir personas, kas, neesot karavīri, iesaistās militāra rakstura aktivitātēs ārpus Latvijas teritorijas". Ņemot vērā to, ka šādi jautājumi skar DP pretizlūkošanas darbības jomu, no sīkākiem komentāriem DP atturas.
Latvijas Drošības policijā jau ierosināti pieci kriminālprocesi pret deviņām personām par piedalīšanos konfliktā Ukrainā. Līdz šim izdevies aizturēt vien daugavpilieti Artjomu Skripņiku, kuru pirmās instances tiesa attaisnojusi. Pārējie Latvijas iedzīvotāji izsludināti meklēšanā.
Savukārt 2016.gadā publiski izskanēja informācija par Ukrainā nogalināto Latvijas sportistu Juriju Višņevecki, kurš esot piedalījies Ukrainas brīvprātīgo bataljonā “Azov”. Zaporožjes apgabalā Ukrainas tiesībsargāšanas iestādes toreiz novērsa uzbrukumu inkasentu automobilim un apšaudes laikā vienu no uzbrucējiem nogalināja. Vēlāk izrādījies, ka nogalinātais ir bijušais Latvijas sportists Višņeveckis. Par viņa dalību bruņotajā konfliktā Ukrainā kriminālprocess nebija ierosināts, jo tam nebija pierādījumu, toreiz informēja Drošības policija.
